Vides reklāmas mēdz balansēt uz sliktas gaumes robežas

Apollo
0 komentāru

Izmaiņas noteikumos par reklāmas izvietošanu Rīgā samazinās vides reklāmas objektu skaitu pilsētā, taču to kvalitāte paliek reklāmas devēju un veidotāju ziņā — viņu konkurences cīņā rīdziniekiem jābūt gataviem pieņemt visdažādākos domu lidojumus.

Robežas ir trauslas

Reklāmas eksperti atzīst, ka veidi, kādos uzņēmēji patērētāju apziņā cenšas atstāt paliekošu iespaidu par savu produkciju, ir dažnedažādi, taču kopumā preču reklamēšanas kvalitātei esot tendence uzlaboties. Protams, joprojām ir uzņēmēji, kuri ievēro principu — arī slikta reklāma ir reklāma. Piemēram, nesen sabiedriskā transporta pieturvietās bija izvietoti higiēnisko pakešu ražotājfirmas plakāti, kuros attēlota balta pakete un liels uzraksts «Izkrāso pati!». Šo reklāmu par neveiksmīgu atzina gan sievietes, gan vīrieši un bērni. Rīgas galvenā mākslinieka vietniece Arta Goldberga norāda, ka vides reklāmas izvietošanu un tās vizuālo kvalitāti regulē pašvaldības saistošie noteikumi, bet jautājumu par reklāmas saturisko pusi vai emocionālo fonu traktē tikai Reklāmas likums, dodot diezgan vispārējus principus, kas nereti rada problēmas, saskaņojot reklāmu. «Ir grūti pamatot reklāmas izvietotājiem, piemēram, higiēnisko pakešu reklāmas gadījumā, ka reklāmas satura kontekstā šķietami nevainīgi teksti veido provocējošu zemtekstu, kas vairs neatbilst pieklājības normām, vai reklāma tīši radīta tā, lai sabiedrībā tiktu uztverta divdomīgi. Grūti argumentēti noraidīt reklāmā ietverto zemtekstu vai divdomību, pamatojoties uz Reklāmas likuma trešā panta otrā punkta nosacījumu, ka reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības vai pieklājības normas,» skaidro A. Goldberga. Viņa piebilst, ka papildu prasības attiecībā uz atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas kārtību tiesīgs noteikt Ministru kabinets. Tāpēc, ja, piemēram, sabiedrībā lielu rezonansi izraisa intīmās higiēnas preču reklāma, tas liecina, ka nepieciešami īpaši noteikumi to reklāmas izplatīšanai.

Latvijas Universitātes docents, reklāmas speciālists Miervaldis Mozers skaidro, ka Latvijā reklāmas tirgus apgrozījums un līdz ar to arī konkurence ar katru gadu pieaug. «Tieši šādos apstākļos bezgaumīgu reklāmu kļūst aizvien mazāk,» viņš norāda. Lai piesātinātajā reklāmas tirgū patērētājs pamanītu reklāmu, vēstījumam jābūt atraktīvam vai neparasti veidotam. Tādējādi aizvien trauslāka un neredzamāka kļūst robeža starp kvalitatīvu un bezgaumīgu vai aizskarošu reklāmu.

Paliks mazāk, bet vai labāk?

RB jau rakstīja, ka Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma deputāti savā pēdējā sēdē apstiprināja izmaiņas reklāmas izvietošanas noteikumos, kas turpmāk ievērojami samazinās krāsaino izkārtņu skaitu Rīgā. Vides reklāmu veidotāji šīs izmaiņas vērtē dažādi. Šīs jomas pārstāve, kompānijas «JCDecaux» direktore Ļena Brokāne ir gandarīta, ka tagad ir zināmi skaidri spēles noteikumi — kur ko drīkst vai nedrīkst izvietot. «Pagaidām tas viss ir saskaņots «uz papīra», kā notiks dzīvē, nav zināms,» secina Ļ. Brokāne. Viņa arī kā Vides reklāmas asociācijas vadītāja norāda, ka turpmāk daudz lielāka uzmanība tiks veltīta tieši reklāmas konstrukciju jeb «ielas mēbeļu» (pieturvietas, stendi, pārģērbšanās kabīnes un citi) kvalitatīvai attīstībai, kas ir piemērotākais reklāmas veids multikulturālā sabiedrībā. Samierinoties ar reklāmas izvietošanas ierobežojumiem, Ļ. Brokāne uzsver, ka turpmāk aizvien vairāk tiks domāts par kvalitāti. Vides reklāmas kompānijas «Rīgas dizains» pārstāvis Augusts Vilcāns uzskata, ka vides reklāmu iekrāsotā Rīgas «seja» būtu daudz pievilcīgāka, ja spēles noteikumi nemainītos tik bieži: «Problēma ir tā, ka vara, partijas un to intereses mainās pārāk bieži, līdz ar to arī noteikumi. Tāpēc vide veidojas līdzīga mums pašiem — nesakārtota.» Viņaprāt, reklāmas kvalitāte atkarīga no autora profesionalitātes, viņa estētiskajiem kritērijiem un pašcenzūras — citādi to noteikt nav iespējams. «Rīgas vide varēja būt daudz labāka, ja pieeja tās veidošanai būtu vairāk radoša, nevis administratīva — ierobežojumi un aizliegumi devalvē radošas idejas,» pašvaldības vēlmi reklāmas stingri kontrolēt kritizē A. Vilcāns.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv