Viedoklis: Nedīrāsim Anžejam ādu

Apollo
22 komentāri

Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmdien uzsāks gatavošanos Eiropas čempionātam. Šogad valstsvienībā spēlēt piekrituši teju visi labākie spēlētāji, atskaitot jūnijā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā izvēlēto Anžeju Pasečņiku. 21 gadu vecais basketbolists nav ne pirmais, ne pēdējais, kurš atsaka pārstāvēt valsts karogu. Katram spēlētājam ir savi iemesli pieņemt tādu lēmumu, ja vien basketbolistam pašam ir teikšana šajā jautājumā...

Anžejs Pasečņiks

Anžejs Pasečņiks

FIBA.com

Pasečņiks jūnijā ASV pievērsa vairāku NBA komandu uzmanību ar labu tehnisko sagatavotību - dribls un metiens, kas 216 centimetrus augumā raženiem spēlētājiem nav sevišķi bieži sastopama iezīme. Vienīgais šķērslis, lai latvietis spēlētu pasaules spēcīgākajā līgā, pagaidām ir fiziskā sagatavotība - jāstiprina ķermenis un jāaudzē muskuļi. NBA draftā Pasečņiks tika izraudzīts ar 25.numuru, nonākot Filadelfijas «76ers» pārraudzībā. Vēlāk tika apstiprināts, ka viņš arī nākamajā sezonā pārstāvēs Spānijas augstākās līgas (ACB) klubu Grankanārijas «Herbalfe», kur viņš pavadīja iepriekšējos divus gadus.

Līdz ar to Pasečņiks nokļuvis nevis viena, bet jau divu klubu pārraudzībā. Abām komandām ir savas vēlmes un ieteikumi attiecībā uz basketbolista turpmāko attīstību. Skaidrs, ka tās savtīgos nolūkos ir ieinteresētas, lai vēl salīdzinoši jaunais un fiziski trauslais latvietis valstsvienības rindās nespēlētu un tfu tfu tfu - negūtu traumu. Piemērs, kas gan ir ar mainītām pusēm, tālu nav jāmeklē. Dāvis Bertāns ceturtdien guva kājas muskuļa savainojumu, spēlējot Sanantonio «Spurs» komandas interesēs NBA Vasaras līgā. Par laimi, trauma nav nopietna un tā neietekmēs gatavību pārstāvēt Latvijas izlasi.

Baumas, ka Pasečņiks šogad nespēlēs izlasē, izskanēja jau krietni iepriekš, taču spēlētājs to apstiprināja vien piektdien - trīs dienas pirms valstsvienības pirmā treniņa. Pats spēlētājs iepriekš intervijās vairākkārt uzsvēra, ka viņš ļoti vēlas šogad spēlēt izlasē un ir nomocījies gaidīt «Herbalfe» un «76ers» ieteikumus. «Es jau pats esmu nomocījies gaidīt. Uzklausām abas puses - gan Grankanāriju, gan Filadelfiju. Ļoti ceru, ka lēmums būs par labu spēlēšanai izlasē,» sarunā ar portālu TVNET otrdien sacīja Pasečņiks. Protams, tā var būt ir jau iestrādāta pieklājības frāze, taču realitātē šajā karjeras posmā vēl tik jaunam basketbolistam vienkārši ir mazāka teikšana lēmuma pieņemšanā nekā klubiem un - šajā gadījumā arī spēlētāja aģentam.

Valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis bija rēķinājies šogad ar Pasečņika palīdzību un redzēja spēlētājam konkrētu lomu komandā. Viņaprāt, spēlētāja līdzdalība darbā ar izlasi būtu sekmējusi viņa izaugsmi. Visdrīzāk, tā tas arī būtu līdzīgi kā pagājušajā vasarā, kad Anžejs sevi lieliski apliecināja vēl neredzētā kvalitātē, spēlējot Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Tomēr viņam nav ko pārmest, Pasečņiks nav ne pirmais, ne pēdējais, kurš atsaka izlasei. To iepriekš darīja arī viņa vienaudži - Kristaps Porziņģis un Rolands Šmits, kuri, atsakot izlasei un strādājot individuāli, pēcāk aizvadījuši savas labākās sezonas karjerā.

Pagājušajā vasarā Porziņģis atteica izlasei palīdzību olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, jo tā vēlējās «Knicks» vadība. Arī vēl gadu iepriekš, kad Eiropas čempionāta grupu turnīra spēles notika Rīgā, basketbolists veltīja laiku individuālam darbam. Toreiz, vismaz pērn noteikti, lēmums tika uztverts ar lielāku sapratni nekā šovasar Pasečņika gadījumā. Tagad var teikt, ka lēmums ir atmaksājies, jo Porziņģis aizvadījis divas labas NBA sezonas. Savukārt šogad viņš ir nobriedis debijai pieaugušo izlasē.

Līdzīgi bija arī Šmitam, kurš 2015.gadā atteicās kandidāt uz vietu izlasē, kas gatavojās Eiropas čempionāta grupas spēlēm Rīgā. Viņa gadījumā lēmums gan bija saistīts ar nogurumu, kas bija sakrājies piecas vasaras pēc kārtas spēlējot jauniešu izlasēs. Savukārt pērn Šmits pretendēja uz vietu izlasē, taču bija viens no pēdējiem kandidātiem, kurus atskaitīja pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra. Arī viņa gadījumā ir bijis progress, jo latvieti atzina par aizvadītās sezonas ULEB Eirokausa uzlecošo zvaigzni. Šo apbalvojumu 2015.gadā izpelnījās arī Porziņģis.

Daudzi varbūt piemirsuši, ka Pasečņiks nekad nav bijis un arī šobrīd nav apveltīts ar izcilu fizisko sagatavotību. Spēlējot vēl «VEF Rīga» sastāvā, spēles laiku nācās ierobežot, jo viņš nevarēja ilgi paskriet un ātri nogura. Tas saistīts ar straujo augšanu bērnībā. Bija posms, kad viņš gada laikā izstiepās apmēram 14 centimetrus. Ķermenis tam netika līdzi un dažviet locītavās pat plaisāja āda. Arī viens no Pasečņika pirmajiem treneriem Nikolajs Mazurs, kurš ar viņu strādāja sporta skolā, jauniešu izlasēs un arī «VEF Rīga» komandā, uzskata, ka Anžejam šovasar ir laiks atpūsties - nespēlēt ne NBA Vasaras līgā, ne Latvijas izlasē, tā vietā turpināt pakāpenisku darbu pie fiziskās sagatavotības.

Pasečņika atteikums valstsvienībai nebūt nenozīmē, ka vīru izlases sastāvā izveidojies milzu robs un nebūtu citu labu spēlētāju garajā galā. Dāvis Bertāns komentārus neprasa pēc veiksmīgas debijas NBA sezonā. Viņš izlasei palīdzēs pēc piecu gadu pārtraukuma, jo iepriekš to liedza savainojumi. Jau pieminētais Šmits aizvadītajā sezonā bija stabils Spānijas ACB līgas kluba Fuenlavradas «Montakit» spēlētājs. Mārtiņš Meiers bija viens no līderiem Latvijas čempionvienības «VEF Rīga» sastāvā. Rolands Freimanis bieži izcēlās ar rezultatīvu sniegumu Turcijas augstākās līgas klubā Ušakas «Muratbey». Vajadzības gadījumā ceturtā numura pozīcijā var nospēlēt Jānis Timma un Ojārs Siliņš. Vienīgās bažas gan ir par pieredzējušo Kasparu Bērziņu, kuram aizvadītā sezona nebija veiksmīga un viņa sportisko formu pirms pirmā izlases treniņa šaubās par treneris Bagatskis.

Iedomāsimies krietni sliktāku situāciju, ja Jānis Strēlnieks šovasar atteiktu Latvijas izlasei saistībā ar ģimenes pieaugumu, kā tas dažkārt ir bijis hokeja valstsvienības gadījumā [vismaz tas tika minēts kā galvenais lēmuma iemesls]. Tad būtu daudz lielāka problēma, jo saspēles vadītāja pozīcijā nav sevišķu alternatīvu. Pie vajadzības caurumu var aizlāpīt Jānis Blūms un Dairis Bertāns, tomēr viņi abi laukumā vērtīgāki ir otrā numura pozīcijā un sadarbību diriģēšana nav viņu spēcīgākais trumpis. Galvenais treneris Ainars Bagatskis pēc kandidātu paziņošanas, tiekoties medijiem atklāja, ka saspēles vadītāja pozīcijā uz atsevišķām situācijām un spēlēm viņš redz arī Žani Peineri, kuru viņa garā auguma dēļ klubā bieži izmanto arī kā uzbrucēju.

Latvijas sieviešu basketbola izlase jūnijā patīkami iepriecināja līdzjutējus ar izcīnīto 6.vietu Eiropas čempionātā un pirmo reizi vēsturē nopelnītu ceļazīmi uz Pasaules čempionātu. Arī vīriešu izlasei ir kas tāds pa spēkam un vēl vairāk. Mūsu kaimiņi Lietuvas basketbolisti izcīnījuši sudraba medaļas iepriekšējos divos Eiropas čempionātos - 2013. un 2015.gadā. Sastāvs uz papīra nebija sevišķi labāks kā šogad būs Latvijas izlasei. Sudrabu izdevās izcīnīt ar vienu, diviem NBA spēlētājiem. Tādi šogad būs arī Latvijas izlasei - Porziņģis un Dāvis Bertāns. Jā, lietuviešiem bija vairāk ULEB Eirolīgas spēlētāju, taču šovasar līgumus ar kontinenta spēcīgākās līgas klubiem noslēguši Dairis Bertāns (Milānas «EA7 Emporio Armani», Itālija), Jānis Strēlnieks (Pireju «Olympiacos», Grieķija) un Jānis Timma (Vitorijas «Baskonia», Spānija).

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv