Vieglu un patīkamu risinājumu LM situācijā nav

Apollo
101 komentārs

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS «Liepājas metalurgs» problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Vieglu un patīkamu risinājumu LM situācijā nav

Foto:Evija Trifanova/LETA

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem «Liepājas metalurga» īpašniekiem akcijas par vienu latu, no «Liepājas metalurga» aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp «Liepājas metalurgu» un «Parex banku», ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba «Parex banku», bet tika glābta finanšu sistēma. «Parex bankas» pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka «Liepājas metalurga» gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Taujāts par iespējamiem risinājumiem «Liepājas metalurga» glābšanai, Slakteris atzina, ka valstij būs milzīga izšķiršanās par to, ko darīt. «No klasiskas ekonomikas viedokļa raugoties - privāti akcionāri ieguldījuši naudu neveiksmīgā biznesā, viņiem jāizput, un tā ir viņu privāta darīšana. Taču, ņemot vērā uzņēmuma milzīgo lomu Liepājā un arī valstī, valdība nonākusi pārdomu priekšā, vai ir tik vienkārši,» atzina eksministrs.

Slakteris sacīja, ka padomus nevar nevienam dot, tomēr norādīja, ka viņam savulaik «Parex bankas» gadījumā neienāca prātā kaut ko galvot esošajiem akcionāriem. Savukārt «Liepājas metalurga» gadījumā jau ir ticis sniegts galvojums bez valsts uzraudzības un līdzdalības. «Jautājums ir par nākamo soli - vai valsts turpinās vēl kaut ko darīt. Valstij patiesībā nevajadzētu rīkoties tādā veidā, kā līdz šim noticis. Varētu būt apsverams variants, ka par vienu latu esošie akcionāri aiziet prom un vietā nāk citi akcionāri - Valsts kase, valsts uzņēmumi, privātais akcionārs. Pieņemu, ka tas varētu būt variants, ko apsvērt, un meklēt citus investorus, kas nāk un darbojas. Bet turpināt tādā veidā, kā līdz šim, ar esošajiem akcionāriem, man šķiet, ir bezcerīgs ceļš,» sacīja Slakteris.

Bijušais ministrs atzina, ka «Liepājas metalurga» iespaids ir milzīgs, un lēmums par to nav vienkāršs. Tomēr Slakteris uzsvēra, ka pašreizējai situācijai nav nekā kopīga ar «Parex banku». «Caur «Liepājas metalurgu» mēs neglābjam metalurģijas nozari un visu kopējo Latvijas tautsaimniecību. Uzņēmums ir liels, bet ne tik milzīgs, lai ietekmētu visus. Finanšu sistēmas sabrukums ietekmētu jebkuru - sākot no pensionāra un beidzot ar jebkuru uzņēmēju,» skaidroja ekspolitiķis.

«Iespējams, ir jādomā citi instrumenti, kā nodrošināt darba vietas Liepājā. Ja ar «Liepājas metalurgu» kaut kas bruks, ko nevar izslēgt, tad jādomā speciālas nodarbinātības programmas Liepājā. Tas nav vienkāršs jautājums un viegls uzdevums,» izteicās Slakteris.

Bijušais finanšu ministrs atzina, ka pirms gadiem desmit vai 20 būtu nešaubīgi teicis - jāļauj uzņēmumam iet maksātnespējas ceļš, nāks citi veiksmīgāki, bet ja neatnāks - ko lai dara. «Tagad skatos savādāk. Ir skaidrs, ka uzņēmuma ietekme ekonomikā, uz darba vietu skaitu ir milzīga, un valsts mocīsies, bet pagaidām mocīšanās nekādus labus risinājumus nepiedāvā,» sacīja Slakteris.

Kā ziņots, «Liepājas metalurga» kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.

Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta «Prudentia» pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, «Liepājas metalurga» lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.

Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā «Liepājas metalurga» pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka «Liepājas metalurga» padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Savukārt Lipmans norādījis, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tostarp piesaistot stratēģisko investoru, taču, lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt vairākus nosacījumus - Lipmanam jāļauj iepazīties ar auditorkompānijas «Ernst & YoungBaltic» veiktā «Liepājas metalurga» audita atzinumu, kā arī abiem lielākajiem akcionāriem - Zaharjinam un Segalam - jāpārdod visas savas akcijas jaunajam investoram. Tāpat jānomaina uzņēmuma vadība.

«Liepājas metalurga» lielākie kreditori ir AS «Latvenergo», AS «Citadele banka», AS «SEB banka», tērauda tirgotājs «Stemcor» un Valsts kase.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv