Viena. Ar bērnu

Apollo
0 komentāru

Bieži sieviete, kas viena audzina bērnu, sastopas ar nelabvēlīgu sabiedrības attieksmi, kas rada psiholoģisku traumu gan sievietei, gan bērnam. Paradoksāli ir tas, ka bērnam, kam tēvs atteicies dot paternitāti, dzimšanas apliecība tēva vieta ievelk svītru.

Pēc statistikas datiem, 70% Latvijas sieviešu bērnus audzina vienas.

Pastāv dažādi iemesli, kāpēc sieviete viena audzina bērnu. Tie var būt subjektīvi (sievietes izvēle) un objektīvi (vīra nāve). Izplatītākie varianti ir laulības šķiršana un ārlaulībā dzimis bērns. Sieviete viena bijusi jau grūtniecības laikā un arī pēc bērna dzimšanas to audzina viena. Uzzinot par grūtniecību, tēvs ir aizbēdzis, bet pašas māte izdzinusi no mājas. Protams, aina var mainīties, kad mazulis jau piedzimis, bet vairumā gadījumu vīrietis tomēr neatgriežas un paternitāti bērnam nedod.

Apzināta maternitāte var būt piespiedu, jo to iespaido dzimumu disproporcija: sieviešu ir par 8% vairāk nekā vīriešu. Sieviešu izglītības līmenis ir nedaudz augstāks par vīriešu izglītības līmeni, un varbūt tāpēc viņas nav varējušas satikt savām vēlmēm, izglītības un kultūras līmenim atbilstošu dzīvesdraugu.

Sievieti, kas dzemdējusi ārlaulībā un bērnu audzina viena, sauc par vientuļo māti. Nosaukums ir aplams un diskriminējošs. Kā sieviete var būt vientuļa, ja viņai ir bērns! Tā ir viena vecāka ģimene jeb ģimene, kur sieviete viena audzina bērnu. Samērā daudz sieviešu dzemdē bērnus ārlaulībā, bet dzīvo kopā ar vecākiem. Sievietei pēc būtības gribas bērnus un ģimeni, kāpēc viņai atņemt šo iespēju saukties par ģimeni. Viņa ir neprecējusies, bet nav vientuļa!

Daudzas sievietes no bērna tēva izlūdzas paternitāti, bet reālu atbalstu nesaņem. Tāpēc šīs sievietes nevar saņemt pat niecīgo valsts palīdzību, ko nosaka likums «Par sociālo drošību» un šobrīd ģimenes un bērnu lietu ministra sagatavotais lēmums par uzturlīdzekļu nodrošināšanu katram bērnam. Bet ārlaulībā dzimušiem bērniem atkal jāpaliek bez uzturlīdzekļiem, jo nav paternitātes.

Bieži sieviete, kas viena audzina bērnu, sastopas ar nelabvēlīgu sabiedrības attieksmi, kas rada psiholoģisku traumu gan sievietei, gan bērnam. Paradoksāli ir tas, ka bērnam, kam tēvs atteicies dot paternitāti, dzimšanas apliecībā tēva vietā ievelk svītru. Ar dzimšanas apliecību jāiet pieteikt skolā, jāiet pierakstīt pie bērnu ārsta, un visur līdzi nāk attieksme pret viņu kā vientuļās mātes bērnu.

Pirmais solis stāvokļa uzlabošanā būtu izpratne, sabiedrības saprotošāka attieksme pret sievieti, māti un grūtnieci. No psiholoģijas zināms, ka līdz 3–5 gadu vecumam bērnā nostiprinās galvenās vērtības attieksmē pret sievieti un vīrieti kā māti un tēvu. Sabiedrības uzdevums ir, lai nākamā paaudze veidotu morāles normām atbilstošu ģimeni.

Par svarīgāko bērna audzināšanā tiek atzīta pašas sievietes dzīves pieredze. Diemžēl vairākums šo ģimeņu dzīvo zem iztikas minimuma un domāt par līdzsvaru un pilnīgošanos nav aktuālākais uzdevums.

Šādu ģimeņu rašanos veicina bieži sastopamā vīrieša bezatbildība pret sievieti un sava bērna likteni, kā arī abu dzimumu bezatbildība, stājoties dzimumattiecībās.

Ja sieviete viena audzina bērnu, viņa ir spiesta uzņemties dubultslodzi un dubultatbildību. No tā cieš karjera, izglītība, izredzes apprecēties un citas pilnvērtīgas dzīves piedāvātas iespējas. Tāpēc cieš arī bērna attīstība. Lai gan ir sievietes, kas samēra veiksmīgi tiek galā ar visām grūtībām: spēj pilnīgot sevi un dot kvalitatīvu audzināšanu. Sievietei jāuzņemas gan mātes, gan tēva loma, dažās ģimenēs arī vecvecāku un pat labākās draudzenes loma savam bērnam. Protams, aktuāls jautājums šādās ģimenēs ir jēdziena «tēvs» disfunkcija bērna apziņā.

Sievietei, kas viena audzina bērnu, nav jājūt vainas apziņa par radušos situāciju, jo bieži objektīvu iemeslu dēļ viņai nav iespējams pašai vadīt dzīves piedāvātās varbūtības.

Kur lūgt palīdzību?
Misijas «Pakāpieni» nodaļa «Dzīvība» sniedz atbalstu krīzes situācijā grūtniecei, kas vēlas saglabāt jauno dzīvību. Palīdzību lūdz grūtnieces, kas dzīvo patstāvīgi. Viņas strādā vai mācās, viņām ir, kur dzīvot, ir draugi vai vecāki. Bet viņām galvenokārt vajag kādu, kas uzklausa tieši šai viskritiskākajā brīdī, kad gaidāmā bērna tēvs ir novērsies un vecāki ir pārsteigti par savas meitas rīcību.

Viņām tiek palīdzēts gan psiholoģiski, gan morāli, gan materiāli ar zīdaiņa pūriņu, bērnu ratiņiem un citām pirmās nepieciešamības precēm zīdaiņa kopšanai. «Dzīvības» patvēruma centrā mājvietu galvenokārt rod sievietes, kam nav savas mītnes, tuvu cilvēku atbalsta un sapratnes. Pārsvarā tās ir nepilngadīgas meitenes no bērnunamiem un internātskolām, bez pieraksta un personas dokumentiem.

 

«Dzīvība» — Brīvības ielā 266–603, Rīgā; tālr. 7552668. 7767456.

Ģimenes aprūpes centrs «Bulduri»  Edinburgas prospektā 53, Jūrmalā; tālr. 7754024.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs — Daugavgrīvas ielā 1, Rīgā; tālr. 7466045.

Centrs «Marta»  Brīvības ielā 183/2–30, Rīgā; tālr. 7378539.

Kustība «Par dzīvību» — Klostera ielā 4, Rīgā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv