Vienlaikus desā un ganībās - izrādās, ka tas ir iespējams

Apollo
31 komentārs

Nupat kā pabeigtais Zemkopības ministrijas (ZM) audita ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbu atklāj robus gaļas aprites kontrolē. Secinājumi apstiprina kāda uzņēmuma konstatēto, ka gaļas pārstrādes cehā saņemtie dzīvnieku liemeņi datu bāzēs aizvien redzami kā dzīvi dzīvnieki, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Vienlaikus desā un ganībās - izrādās, ka tas ir iespējams

Foto: Edijs Pālens/LETA

Raidījums vēstī, ka uzņēmuma «Forevers» ziņojumā ZM norādīts, ka tas ilgākā laika periodā pārbaudīja Lauksaimniecības datu centrā (LDC) esošos datus par pārstrādē saņemtajiem 129 liellopiem. Un LDC ieraksti bija pārsteidzoši, jo izrādījās, ka 86 no lopiem aizvien vēl bija dzīvi.

Normatīvi prasa par kaušanu paziņot divu dienu laikā. To, ka kautuvēs, īpaši nelielajās, šis termiņš netiek ievērots, uzraugošās institūcijas it kā neesot zinājušas. Bet LDC apliecina – šeit ziņas par dzīvnieku nokaušanu parādās ar kavēšanos. Vidēji tās ir piecas dienas, bet atsevišķos gadījumos kautuves mēdz par dzīvnieku kaušanu paziņot pat pēc trim nedēļām. Un tas ir iemesls, kādēļ dzīvnieks fiziski atrodas jau desās, bet juridiski – aizvien vēl aplokā.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārstāve Ilze Plīkša pieļauj, ka lēnajā datu ievadē vainojams arī lēnais internets laukos, esot pat tādi gadījumi, kad atbildīgie par datu ievadīšanu iet uz ciema bibliotēku, lai izmantotu tās interneta pieslēgumu, bet kavēšanos radot arī «cilvēciskais faktors».

Kavēšanās ar attiecīgu datu ievadīšanu patiesībā nozīmē arī risku kvalitātes garantijām. Jo, piemēram, desu cehs, kas gaļu jau saņēmis, nevar būt līdz galam pārliecināts ne par veterinārā eksperta slēdzienu kaušanas brīdī, ne par to, kas tad īsti ir saņemts. Tagad ZM veiktais audits PVD apliecinājis, ka gaļas ceļa izsekojamība starp kautuvi un pārstrādi patiešām mēdz pārtrūkt.

«Šajā pārtikas ķēdes informācijā nevar būt pārrāvumi. Informācija iet kopā ar dzīvnieku, arī ar liemeni. Var pateikt, kur viņš ir, ko viņš dara, tas ir saistīts arī ar infekciju slimību kontroli, un tas ir svarīgi, ka šī informācija par dzīvnieku nepārtrūkst,» LTV raidījumam uzsver ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.

Par šo datu savlaicīgu ievadīšanu līdzatbildīgi ir arī kautuvēs strādājošie PVD eksperti, kuru darbu caur dienestu apmaksā pašas kautuves.

PVD pērn kautuvēs un pārstrādes uzņēmumos atklājis 168 pārkāpumus gaļas izsekojamības jomā. Bet PVD ekspertu atbildība meklēta tikai vienā gadījumā, kad ierosināta izmeklēšana par nekorektu pienākumu pildīšanu. «Tas nav vienkāršs darbs strādāt šajā kautuvē, jo tu esi valsts darbinieks ar  savām konkrētām funkcijām, bet kautuvē, blakus tās darbiniekiem. Protams, ka konstatējot gadījumus, kad tiek pārkāpti šie amata pienākumi, mēs rīkojamies tā kā to paredz likumdošana,» norāda Plīkša.

Šobrīd tiek steigta likuma labošana, lai panāktu, ka dzīvnieks nav dzīvs un kauts vienlaikus. Grozījumiem būtu jāparedz, ka dati ne tikai jāievada 48 stundu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas, bet arī neviens liemenis nedrīkst atstāt kautuvi, pirms informācija par dzīvnieka nokaušanu ievadīta datu bāzē.

Iepriekš gaļu viens vetārsts pārbaudīja uzreiz pēc kaušanas, bet otrs – saņemot pārstrādes rūpnīcā. Kopš aizvadītās vasaras šis otrais posms ir izslēgts, atstājot iespēju speciālistu izsaukt, ja saņemtā gaļa izskatās aizdomīgi. Bet jau pieminētajā audita ziņojumā norādīts arī uz to, ka šo iespēju uzņēmumi izmanto nepietiekami. Bet tas savukārt var radīt riskus produkta kvalitātei. Neatkarīgi no faktiski pārbaudītā gaļas apjoma, uzņēmumi PVD maksā par visas gaļas kontrolēšanu – divus eiro par katru ražotnē saņemto gaļas tonnu.

LDC norāda, ka grūtāk izsekot to dzīvnieku izcelsmei, kuri auguši citā Eiropas valstī. Kopumā lielākās problēmas esot ar cūkgaļu. Tā kā arī Eiropas Savienība atzinusi, ka dzīvnieku ceļš starp dalībvalstīm nav izsekojams, tā plāno mainīt to identifikācijas sistēmu un ieviest arī elektroniskās pases. Tas, lai izslēgtu iespēju, ka kādudien desās legālas cūkas vietā iemaļ, tā teikt, nezināmas izcelsmes un kvalitātes dzīvnieku.

Jūnija sākumā Latvijā ieplānots arī Eiropas pārtikas un veterinārā ofisa audits. Tas divas nedēļas pārbaudīs, kā Latvija nodrošina uzraudzību kautuvēs un gaļas pārstrādes uzņēmumos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv