Vienotās atalgojuma sistēmas normas piemēros arī FKTK, ST un NRTP

Apollo
0 komentāru

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus vairākos likumos, lai vienoto atalgojuma sistēmu varētu piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Satversmes tiesas un Nacionālās radio un televīzijas padomes darbiniekiem.

FKTK vadītāja Irēna Krūmane

FKTK vadītāja Irēna Krūmane

Foto: Lita Krone/LETA

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā izstrādāti, lai arī 2010. un 2011.gadā nodrošinātu pasākumus atlīdzības ierobežošanai, kuri ir noteikti 2009.gadā ar likumu «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā». Likumprojekts paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 2010. un 2011.gadā jāievēro likuma pārejas noteikumos noteiktie atlīdzības noteikšanas ierobežojumi.

Savukārt grozījumi Satversmes tiesas likumā jaunā redakcijā paredz izteikt normu, kas regulē Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanu. Likumprojekts paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju jautājumus 2010. un 2011.gadā regulēs likums «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu».

Tāpat Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Radio un televīzijas likumā, kuri izsaka jaunā redakcijā normas, kas regulē Nacionālās radio un televīzijas padomes un sekretariāta amatpersonu un darbinieku atalgojuma noteikšanu, paredzot, ka šos jautājumus turpmāk regulēs likums «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu».

Likumprojekts paredz papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru par retranslācijas atļauju un speciālo atļauju izsniegšanu kabeļraidorganizācijām.

Valdībā līdztekus minētajām izmaiņām tika atbalstīti arī grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», ar kuriem plānots izslēgt normas, kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojumu, un paredzēt, ka šos jautājumus turpmāk regulētu likums «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu», taču Saeimā šodien šis likums vēl virzību nesāka.

Kā aģentūru LETA informēja partijas «Jaunais laiks» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, minētais likums šodien vēl netika virzīts izskatīšanai Saeimā, jo vispirms jāapstiprina izmaiņas minētajos likumos, un tikai tad to virzīs izskatīšanai.

LETA jau ziņoja, ka oktobra beigās valdība akceptēja likumu «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu», kas stāsies spēkā no 2010.gada 1.janvāra. Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību pārvaldē mēnešalgas nevarēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Premjera alga šobrīd ir 1908 lati.

Plānots, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību deputātiem, Saeimas apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm, padomju locekļiem, atvasinātajām publiskajām personām, valsts augstskolām, pašvaldībās nodarbinātajiem, militārpersonām u.c.

Normatīvais akts noteiks vienotus principus mēnešalgu noteikšanā sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.

Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes: attiecībā uz vēlētajām un vēlēto ieceltajām vai apstiprinātajām amatpersonām piemērot koeficientu sistēmu ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. Tāpat tiešās pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs Ministru kabineta noteikumi.

2010.gadam mēnešalgu noteikšanai valsts pārvaldē pielietos Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009.gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, - 471 lats.

Aprēķinot premjera algu, minētajam vidējam algas rādītājam tiks piemērots koeficents 4,05, līdz ar to premjera alga nākamgad būs 1908 lati. Premjera biedra un ministru algu noteikšanai attiecīgi tiks piemēroti koeficenti 3,85 un 3,648, līdz ar to viņu algas nākamgad būs 1813 un 1718 lati.

Ministrijas parlamentārā sekretāra alga nākamgad būs 1336 lati, Satversmes un Augstākās tiesas priekšsēdētāju alga - 1908 lati, ģenerālprokurora, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas un valsts kontrolieres alga - 1870 lati, tiesībsarga alga - 1455 lati, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un locekļu alga - attiecīgi 1196 un 749 lati, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja alga - 1192 lati, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja alga - 1578 lati, bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja alga - 1097 lati.

Pašvaldību vadītāju algām nākamgad būs jābūt robežās līdz 1714 latiem, pašvaldību vadītāju vietniekiem - līdz 1507 latiem, komiteju vadītājiem - līdz 1201 latam, bet deputātiem - līdz 565 latiem.

Valsts sekretāru un valsts kancelejas vadītāja maksimālais atalgojums nevarēs pārsniegt 1715 latus līdzšinējo 2282 latu vietā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv