«Vienotības» politiķis: Iespējams, no termiņuzturēšanās atļauju kvotām vajadzētu atteikties

Apollo
73 komentāri

Iespējams, no kvotām termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā vajadzētu atteikties, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

«Vienotības» politiķis: Iespējams, no termiņuzturēšanās atļauju kvotām vajadzētu atteikties

Foto:Lita Krone/LETA

Vaicāts, vai būs izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju kvotu sistēmā, Smiltēns skaidri neatbildēja, vien atgādinot, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) jau sākotnēji nebija apmierināts ar sasniegto rezultātu. Iespējams, ka kvotas vajadzētu atcelt, uz atkārtotu jautājumu atbildēja Smiltēns.

Smiltēns uzsvēra, ka prezidents Andris Bērziņš, atdodot Imigrācijas likuma grozījumu otrreizējai pārskatīšanai Saeimā, tajos ir saskatījis daudz problēmu un galvenā no tām - nav izvērtēta ietekme uz tautsaimniecību. Tā kā pārmetumu ir daudz, «Vienotība» uzskata, ka likuma izmaiņu izvērtēšanai nepieciešams ilgāks laiks.

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, šādā situācijā atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tika noteikts 20.decembris. Saeimas sēdē balsojums par likuma grozījumiem trešajā, galīgajā, lasījumā notiks 30.janvārī.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka «Vienotība» ir lauzusi oktobrī panākto vienošanos par termiņuzturēšanās atļaujām, aģentūrai LETA sacīja VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Nacionālā apvienība kā vienošanās laušanu ir novērtējusi «Vienotības» rosināto un Saeimā atbalstīto grozījumu Imigrācijas likumā izskatīšanas termiņu - 30.janvāri. VL-TB/LNNK rosināja grozījumus Saeimā skatīt 28.novembrī.

Tādējādi «Vienotība» ir panākusi, ka nākamgad nebūs iespējams noteikt kvotu sistēmu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi un izmaiņas likumā varēs būt tikai niansēs, skaidroja Cilinskis. Līdz ar to VL-TB/LNNK gatavojas Saeimā ierosināt dažus citas jomas likumprojektus, solīja politiķis.

Bērziņš 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

«Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā,» atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latu.

«Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai,» secina Valsts prezidents. Vienlaikus Bērziņš atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr «gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas».

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi - gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.

Kā ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē «ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas».

Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.03.2017
Ienākt apollo.lv