Vienoto atalgojuma sistēmu uz Saeimu virza bez būtiskām izmaiņām

Apollo
0 komentāru

Valdība pirmdien bez būtiskām izmaiņām nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē.

Vienoto atalgojuma sistēmu uz Saeimu virza bez būtiskām izmaiņām

Foto: Lita Krone/LETA

Šim likumprojektam kopumā bija iesniegti 219 priekšlikumi, bet lielākā daļa no tiem netiks ņemta vērā. Piemēram, netiks ņemts vērā priekšlikums vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Toties atbalstīts priekšlikums no vienotās atalgojuma sistēmas izņemt augstskolu pasniedzējus, bet iekļaut šajā sistēmā augstskolu administratīvos un saimnieciskos darbiniekus.

Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa, komentējot iesniegto priekšlikumu apjomu, valdības sēdē norādīja, ja tiktu atbalstīti visi saņemtie priekšlikumi, tad likuma sākotnējam variantam praktiski zūd jēga un tas regulē šauru valsts pārvaldes daļu.

Valdība šodien neatbalstīja iespējamas izmaiņas apdrošināšanas sistēmā, paredzot, ka no budžeta līdzekļiem nākamgad tiks apdrošinātas tikai tās profesijas, kura saskaras ar dzīvības apdraudējumu, piemēram, policisti.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis iebilda pret karavīru iekļaušanu šajā vienotajā atalgojuma sistēmā, jo viņu statuss ir īpašs. Kā aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis, pirms budžeta pieņemšanas Saeimā galīgajā lasījumā Aizsardzības ministrija vēl konsultēsies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Kā pēc sēdes žurnālistiem skaidroja Ošiņa, pašvaldību darbiniekiem nepieciešamie normatīvu regulējumi ar iekļautajiem sadalījumiem būs jāsagatavo līdz 1.februārim, tomēr uz pašvaldību vadītājiem jaunās normas attieksies jau no nākamā gada sākuma.

Savukārt līdz 30.jūnijam tiks sagatavots speciāls noteikumu regulējums ostu vadībai un valsts kapitālsabiedrību vadībai. Kā pieļāva Ošina, augstākais iespējamais atalgojums arī turpmāk varētu tikt saglabāts 2800 latu apjomā.

Šajā regulējumā gan netiks iekļauta AS «Parex banka», jo valsts neesot 100% tās kapitāldaļu turētāja.

Kā informēja Ošiņa, nākamgad un 2011.gadā netiks veiktas izmaiņas atvaļinājuma pabalstu sistēmā. Savukārt vienošanās paredz, ka jau no 2012.gada valsts pārvaldē varētu atgriezties pie atvaļinājuma apbalsta izmaksas, piemēram, ja darba stāžs ir lielāks par pieciem gadiem, tiek izmaksāts pabalsts vienas mēnešalgas apmērā.

Kā ziņots, iecerēts, ka likums «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu» stāsies spēkā no 2010.gada 1.janvāra. Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību pārvaldē mēnešalgas nevarēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Premjera alga šobrīd ir 1908 lati.

Plānots, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību deputātiem, Saeimas apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, atvasinātajām publiskajām personām, valsts augstskolām, pašvaldībās nodarbinātajiem, militārpersonām u.c.

Normatīvais akts noteiks vienotus principus mēnešalgu noteikšanā sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.

Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes: attiecībā uz vēlētajām un vēlēto ieceltajām vai apstiprinātajām amatpersonām piemērot koeficientu sistēmu ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. Tāpat tiešās pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs Ministru kabineta noteikumi.

2010.gadam mēnešalgu noteikšanai valsts pārvaldē pielietos Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009.gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, - 471 lats.

Aprēķinot premjera algu, minētajam vidējam algas rādītājam tiks piemērots koeficents 4,05, līdz ar to premjera alga nākamgad būs 1908 lati. Premjera biedra un ministru algu noteikšanai attiecīgi tiks piemēroti koeficenti 3,85 un 3,648, līdz ar to viņu algas nākamgad būs 1813 un 1718 lati.

Ministrijas parlamentārā sekretāra alga nākamgad būs 1336 lati, Satversmes un Augstākās tiesas priekšsēdētāju alga - 1908 lati, ģenerālprokurora, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas un valsts kontrolieres alga - 1870 lati, tiesībsarga alga - 1455 lati, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un locekļu alga - attiecīgi 1196 un 749 lati, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja alga - 1192 lati, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja alga - 1578 lati, bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja alga - 1097 lati.

Pašvaldību vadītāju algām nākamgad būs jābūt robežās līdz 1714 latiem, pašvaldību vadītāju vietniekiem - līdz 1507 latiem, komiteju vadītājiem - līdz 1201 latam, bet deputātiem - līdz 565 latiem.

Valsts sekretāru un valsts kancelejas vadītāja maksimālais atalgojums nevarēs pārsniegt 1715 latus līdzšinējo 2282 latu vietā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv