Vīķe-Freiberga: Latviju izglābs inovācijas zinātnē un pašu izgudrojumi

Apollo
0 komentāru

Nākotnē Latvija varēs pastāvēt, piedāvājot visā pasaulē uz zināšanām balstītas inovācijas un izgudrojumus, jo valstī nav daudzveidīgu dabas resursu.

Vaira Vīķe - Freiberga

Foto: Ieva Čīka/LETA

Tā piektdien pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa, šogad lielākoties strādājot un uzturoties Eiropā, pastiprināti pievērsusi uzmanību tam, kā Latvijā krīzes grūtību radīto pasākumu laikā attīstās izglītības sistēma un valsts izvirzītā prioritāte - cilvēku resursi un viņu kvalifikācija, kas balstās uz izglītību.

Latvijai krīzes laiks jāizmanto, lai mainītu izglītības sistēmu tā, ka piedāvātu uz stingriem pamatiem veidotu vispārējo izglītību visiem valsts iedzīvotājiem, lai tie spētu attīstīt tautsaimniecību un iesaistīties darba tirgū.

«Mums jau citu resursu, izņemot kokus, nav. Mums ir cilvēki un koki šajā zemē, kas ir galvenie dabas resursi,» teica Vīķe-Freiberga, uzsverot sarunās ar Eiropas kolēģiem pausto, ka nākotnē uz zināšanām balstītas inovācijas būs vienīgais, kas izglābs Latviju un citas valstis.

Viņa arī pauda bažas par izskanējušām prognozēm, ka nākotnē demogrāfiskā situācija pasliktināsies tiktāl, ka uz vienu strādājošo būs trīs vai četri pensionāri, kurus vajadzēs uzturēt. «Kā tas būs iespējams, ja ne ar inovācijām, tehnoloģiju un zinātnes palīdzību. Tāpēc Latvija nedrīkst notorpedēt savu izglītības sistēmu,» klāstīja eksprezidente.

Tāpat viņa uzsvēra, ka pašlaik izglītības ministrijai ir skarbi laiki samazinātā finansējuma dēļ, tāpēc ir īstais brīdis pareizi pārdomāt, kādas reformas un jauninājumus izglītībā veikt. «Daudz kas būs jādara un daudz kas būs sāpīgs,» atzina Vīķe-Freiberga.

Savukārt Koķe pauda, ka šajā sarunā, ieskicējot problēmjautājumus, konstatēts, ka viens no kavēkļiem zinātnieku sadarbībā ar uzņēmējiem un izgudrojumu ražošanā ir nodokļu politika, jo līdz ar nodokļa piemērošanu ražošanas sākšanai uzņēmējiem nav stimula interesēties par zinātnes atklājumiem.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās jauno ražojumu sākumā neaplikt ar nodokli, kas rosinātu zinātniekus jaunatklājumiem, uzņēmējus - tos ražot, no kā ieguvēja būtu visa valsts.

Koķe eksprezidenti arī informējusi par reformām pamatizglītībā, skolēnu skaitu, mācību satura pārskatīšanu, par skolotāju atalgojuma situāciju un piedāvājumu pedagogiem saņemt ES stipendijas, kā arī Latvijas izglītības attīstību starptautiskajā vidē.

Jau vēstīts, ka eksprezidente tikās ar izglītības ministri, lai pārrunātu situāciju Latvijas pētniecībā un zinātnē, augstākajā izglītībā un plānoto nozares reformu.

Eksprezidente bija Eiropas Pētniecības padomes Pārskata grupas vadītāja, un viņas vadītās grupas darbs tika pabeigts šovasar, gala ziņojumu iesniedzot eirokomisāram zinātnes un pētniecības jomā Janešam Potočnikam. Eksperti strādāja, lai caurskatītu Eiropas Pētniecības padomes darbu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv