Vīķe-Freiberga mūsdienu populismu salīdzina ar viduslaikiem

Apollo
776 komentāri

Mūsdienās par populisma mērķi tiek izvēlētās grupas vai politiskas pozīcijas, kā liberālisms, kas tiek padarītas par grēkāzi, līdzīgi kā viduslaikos, kad par grēkāžiem tika padarītas raganas un sātans, sestdien «Rīgas konferencē» sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vīķe-Freiberga mūsdienu populismu salīdzina ar viduslaikiem

Foto: Edijs Pālens/LETA

Viņa skaidroja, ka populisms liekulīgi manipulē ar tautas masām, ar nolūku pārdot tām «muļķa zeltu», nevis ko īstu, un populistiem, līdzīgi kā tas tika darīts viduslaikos, ir tendence meklēt grēkāžus, norādot, ka «te ir meklējama visa ļaunuma sakne».

«Tiek meklēti grēkāži, lai varētu izmantot uzkrājušos sabiedrības neapmierinātību un vilšanos dzīvē. Populisti to izmanto, spēlējoties ar cilvēku jūtām, nepiepildītajām vēlmēm un cerībām. Uz to visu vajag atbildēt ar realizējamām un racionālajām metodēm,» ir pārliecināta Vīķe-Freiberga.

Runājot par populisma definīciju, eksprezidente skaidroja, ka liela daļa cilvēku šo terminu automātiski pieņemam negatīvā nozīmē, un, ka rodas sajūta par kādas augstprātīgas elites it kā noskatīšanos no augšas uz «nemazgātajām tautas masām».

«Populisms sola mēnesi, kuru novilks no debesīm, bet nedod pat zemi, uz kuras stabili nostāties. Populisms cilvēkus apzināti maldina, spēlējas ar viņu cerībām un bailēm. Tā vienīgais nolūks ir sagrābt varu,» teica eksprezidente.

Viņa uzsvēra, ka skumjākais, atskatoties vēsturē, ir populistu piedāvātie risinājumi, kas bijuši slikti visām tautām. Bieži populisms ir pārvērties diezgan negantā un asiņainā totalitārismā. Šī iemesla dēļ Vīķe-Freiberga aicināja būt piesardzīgiem un nebūt augstprātīgiem savā attieksmē pret tautas masām.

«Mums patiešām vajadzētu izglītotu tautu, lai demokrātijas varētu labi funkcionēt. Šobrīd, kad esam applūdināti ar informāciju un viltus ziņām, mēs nevaram augstprātīgi teikt, ka cilvēki notic mūsu solījumiem. Patiesībā ir grūti nošķirt patiesību no meliem,» ir pārliecināta eksprezidente.

Viņa brīdināja, ka jābūt piesardzīgiem, nosodot citādi domājošas grupas, jo jāapzinās, kas motivē šos cilvēkus un ko tieši tie vēlas. Izaicinājums ir saskatīt, kas ir tas, par ko cilvēki sūdzas, kāpēc un kur viņi ir vīlušies un no kā nobijušies, vēlāk piedāvājot arī racionālu atbildi.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermans skaidroja, ka populisms jāskata kontekstā ar ceturto industriālo revolūciju, migrāciju, klimata pārmaiņām un vispārējo noskaņojumu un situāciju vidusšķirās, kurām šķiet, ka tās ir zaudējušas kontroli pār savu likteni.

«Vienīgais reālais risinājums ir atgriezties pie tā, ka iegūst visi, ne tikai «laimīgā elite», un šī sabiedrības apmierinātība sākas ar vidusšķiru. Jāstrādā saliedētākas sabiedrības labā un vienlaikus jāapzinās, ka populisms turpmāk būs mūsu politiskās kultūras sastāvdaļa,» piebilda Timmermans.

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēra, ka cilvēkiem pastāv vēlme pieslieties tiem spēkiem, kas piedāvā vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām, un vienmēr šādās situācijās atrodas kāds, kas šos vienkāršos risinājumus piedāvā, tomēr parasti vienkāršās atbildes nav tās pareizākās.

«Šobrīd pieredzam būtisku transformāciju tehnoloģiju jomā, bet tas, kas padara šo laika posmu unikālu, ir tas, ka sabiedrības sastopas ar milzīgu informācijas apjomu, kas tiek agresīvi uzspiests un gāžas pāri galvām. Tātad ir pieaudzis informācijas daudzums, bet nav palielinājusies spēja uztvert šo informāciju, tādēļ daudzi nespēj nošķirt patiesību no meliem, un ir cilvēki, kas šo ļaunprātīgi izmanto,» norādīja Miksers.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv