Vīķe-Freiberga nožēlo, ka nepanāca Baltijas vienotību par 9.maiju

Apollo
0 komentāru

Vaira Vīķe-Freiberga nenožēlo, ka, būdama prezidenta amatā, pirms pieciem gadiem apmeklēja Uzvaras dienas svinības Maskavā, taču viņai ir žēl, ka nav izdevies pārliecināt toreizējos Lietuvas un Igaunijas prezidentus parakstīt kopīgu deklarāciju šajā jautājumā.

Vīķe-Freiberga nožēlo, ka nepanāca Baltijas vienotību par 9.maiju

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Baltijas valstu vienotības labā es dažkārt pieliku ļoti lielas pūles, bet diemžēl, bez rezultātiem,» saka Vīķe-Freiberga intervijā, kas pirmdien publicēta Lietuvas nedēļas žurnālā «Veidas».

Tajā bijusī Latvijas prezidente pauž nožēlu, ka viņai nav izdevies pārliecināt toreizējo Lietuvas prezidentu Valdu Adamku un toreizējo Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu doties uz 9.maija svinībām Maskavā, bet pirms tam parakstīt kopīgu deklarāciju par to, kādas sekas uz Baltijas valstīm atstāja Otrā pasaules kara beigas.

«Man neizdevās pārliecināt kolēģus par to, ka, dodoties uz Maskavu, bet publiskojot kopīgu deklarāciju, mēs iegūtu lielu rezonansi. Toreiz vēl janvārī es viena pati parakstīju deklarāciju. Tai bija liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība, es saņēmu daudz dažādu valstu vadītāju vēstuļu,» intervijā stāsta Vīķe-Freiberga.

«Es nekad neesmu nožēlojusi savu lēmumu, jo, vēršot pasaules uzmanību uz radušos situāciju, es izdarīju daudz vairāk, nekā ja es nebrauktu un paliktu mājās,» uzsver Latvijas prezidente.

Vīķe-Freiberga arī pauž nožēlu, ka Baltijas valstis nav bijušas vienotas arī saistībā ar iestāšanos NATO 2004.gadā.

«Saistībā ar iestāšanos NATO es ierosināju visu trīs Baltijas valstu vadītājiem uzrakstīt vienu vēstuli [toreizējam] ASV prezidentam Džordžam Bušam. Es to mēģināju saskaņot ar igauņiem, mēģināju saskaņot ar lietuviešiem. Lietuva jau bija apsolījusi parakstīt, taču igauņi pateica «nē», bet, kad viņi nolēma parakstīt, tad atteicās lietuvieši. Es viena pati nosūtīju vēstuli Bušam,» sacīja Latvijas eksprezidente.

Pēc tam, kad Vīķe-Freiberga pieņēma toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu apmeklēt Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 60.gadadienas svinības Maskavā, viņa izplatīja deklarāciju, kurā uzsvēra, ka Baltijas valstīm kara beigas nozīmēja ne tikai uzvaru pār nacismu, bet arī atkārtotu padomju okupāciju.

Šogad padomju uzvaras 65.gadadienas svinības Maskavā 9.maijā no Baltijas valstu vadītājiem apmeklēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, bet ne Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv