Vīķe-Freiberga un citi bijušie līderi asā vēstulē aicina Obamu neaizmirst Austrumeiropu

Apollo
0 komentāru

Vairāki bijušie Austrumeiropas valstu vadītāji un augsta ranga politiķi, tostarp eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, nosūtījuši asu atklātu vēstuli ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai, kurā aicina Vašingtonu savā ārpolitikā neaizmirst Centrālo un Austrumeiropu, uzsverot, ka šī reģiona attiecības ar ASV pašlaik piedzīvo lielāko pārbaudījumu kopš aukstā kara.

Vaira Vīķe-Freiberga

Foto: AFI

"Divdesmit gadu pēc aukstā kara.. mēs redzam, ka Centrālās un Austrumeiropas valstis vairs nav Amerikas ārpolitikas centrā. Laikā, kad Obamas administrācija definē ārpolitikas prioritātes, mūsu reģions kļuvis par pasaules daļu, par kuru amerikāņi lielākoties ir pārstājuši uztraukties. No tiesas dažkārt rodas iespaids, ka Savienoto Valstu politika [Centrālajā un Austrumeiropā] bijusi tik veiksmīga, ka daudzas ASV amatpersonas secinājušas, ka mūsu reģionā viss ir atrisināts uz visiem laikiem, [ar Centrālo un Austrumeiropu saistītos jautājumus] var iekļaut padarīto darbu sarakstā un pievērsties citiem stratēģiski steidzamākiem jautājumiem," teikts vēstulē.

Politiķi uzrunā Vašingtonai uzsver transatlantisko attiecību nozīmi, vienlaikus norādot uz jauniem izaicinājumiem, kas radušies globālās finanšu krīzes dēļ.

"Attiecības [starp ASV un Austrumeiropu] bijušas tik ciešas, ka daudzi abu pušu pārstāvji uzskata, ka reģiona transatlantiskā orientācija, kā arī tā stabilitāte un labklājība ilgs mūžīgi. Taču šāds uzskats ir pāragrs. Ne mūsu reģionā, ne arī transatlantiskajās attiecībās viss nav kārtībā. Centrālā un Austrumeiropa patlaban atrodas politiskās krustcelēs.. Globālā ekonomiskā krīze nopietni ietekmē mūsu reģionu un tāpat kā citur pastāv risks, ka sabiedrības uzmanība tiks pievērsta iekšējām lietām un sadarbība ar ārpasauli tiks atstāta novārtā. Vienlaikus pie ārpolitikas horizonta ir savilkušies tumši negaisa mākoņi," raksta vēstules autori.

Saskaņā ar politiķu uzskatiem īpaši sasāpējis ir jautājums saistībā ar pagājušā gada augustā pieredzēto Krievijas-Gruzijas konfliktu, kas Austrumeiropā radījis šaubas par NATO spēju ietekmēt notikumu virzību krīzes gadījumā.

"Līdzīgi kā jūs, arī mēs gaidām Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšanas rezultātus saistībā ar Krievijas Gruzijas kara pirmavotiem. Tomēr šī militārā konflikta politiskā ietekme uz reģionu tiek sajusta jau pašlaik. Daudzu valstu vidū nopietnas bažas izraisīja [Ziemeļatlantijas] alianses mierīgā noskatīšanās, kā Krievija pārkāpj principus, uz kuriem balstās Helsinku Noslēguma akts, Parīzes harta, kā arī valsts, kura ir NATO "Partnerattiecību mieram" un Eiroatlantiskās partnerattiecību padomes dalībnieces, [proti, Gruzijas], teritoriālo nedalāmību, lai nostiprinātu savu ietekmes sfēru tās pierobežā," klāsta politiķi.

Vēstulē Austrumeiropas pārstāvji norāda uz NATO tēla vājināšanos un nepieciešamību atjaunot transatlantiskās sadarbības nozīmi.

"Par spīti jauno [Austrumeiropas] dalībvalstu pūliņiem un nopietniem ieguldījumiem, liekas, ka patlaban NATO ir vājāks spēks nekā brīdī, kad mēs iestājāmies aliansē. Daudzās mūsu reģiona valstīs [dalība NATO] tiek uzskatīta par arvien mazsvarīgāku.. Lai arī esam pilntiesīgas NATO locekles, ļaudis arvien biežāk apšauba, vai nākotnē krīzes gadījumā NATO vēlēsies un būs spējīga mūs aizsargāt," sacīts vēstulē.

No Latvijas vēstuli parakstījušas bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete. Parakstītāju vidū ir arī bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, bijušais Igaunijas premjers Marts Lārs, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, bijušie Polijas prezidenti Lehs Valensa un Aleksandrs Kvasņevskis, bijušais Rumānijas prezidents Emīls Konstantinesku un bijušais Slovākijas prezidents Mihals Kovāčs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv