Vīķe-Freiberga un citi bijušie līderi asā vēstulē aicina Obamu neaizmirst Austrumeiropu Papildināts

Apollo
0 komentāru

. Vairāki bijušie Austrumeiropas valstu vadītāji un augsta ranga politiķi, tostarp eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, nosūtījuši asu atklātu vēstuli ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai, kurā aicina Vašingtonu savā ārpolitikā neaizmirst Centrālo un Austrumeiropu, uzsverot, ka šī reģiona attiecības ar ASV pašlaik piedzīvo lielāko pārbaudījumu kopš aukstā kara.

Vaira Vīķe-Freiberga

Foto: AFI

«Divdesmit gadu pēc aukstā kara.. mēs redzam, ka Centrālās un Austrumeiropas valstis vairs nav Amerikas ārpolitikas centrā. Laikā, kad Obamas administrācija definē ārpolitikas prioritātes, mūsu reģions kļuvis par pasaules daļu, par kuru amerikāņi lielākoties ir pārstājuši uztraukties. No tiesas dažkārt rodas iespaids, ka Savienoto Valstu politika [Centrālajā un Austrumeiropā] bijusi tik veiksmīga, ka daudzas ASV amatpersonas secinājušas, ka mūsu reģionā viss ir atrisināts uz visiem laikiem, [ar Centrālo un Austrumeiropu saistītos jautājumus] var iekļaut padarīto darbu sarakstā un pievērsties citiem stratēģiski steidzamākiem jautājumiem,» teikts vēstulē.

Politiķi uzrunā Vašingtonai uzsver transatlantisko attiecību nozīmi, vienlaikus norādot uz jauniem izaicinājumiem, kas radušies globālās finanšu krīzes dēļ.

«Attiecības [starp ASV un Austrumeiropu] bijušas tik ciešas, ka daudzi abu pušu pārstāvji uzskata, ka reģiona transatlantiskā orientācija, kā arī tā stabilitāte un labklājība ilgs mūžīgi. Taču šāds uzskats ir pāragrs. Ne mūsu reģionā, ne arī transatlantiskajās attiecībās viss nav kārtībā. Centrālā un Austrumeiropa patlaban atrodas politiskās krustcelēs.. Globālā ekonomiskā krīze nopietni ietekmē mūsu reģionu un tāpat kā citur pastāv risks, ka sabiedrības uzmanība tiks pievērsta iekšējām lietām un sadarbība ar ārpasauli tiks atstāta novārtā. Vienlaikus pie ārpolitikas horizonta ir savilkušies tumši negaisa mākoņi,» raksta vēstules autori.

Saskaņā ar politiķu uzskatiem īpaši sasāpējis ir jautājums saistībā ar pagājušā gada augustā pieredzēto Krievijas-Gruzijas konfliktu, kas Austrumeiropā radījis šaubas par NATO spēju ietekmēt notikumu virzību krīzes gadījumā.

«Līdzīgi kā jūs, arī mēs gaidām Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšanas rezultātus saistībā ar Krievijas Gruzijas kara pirmavotiem. Tomēr šī militārā konflikta politiskā ietekme uz reģionu tiek sajusta jau pašlaik. Daudzu valstu vidū nopietnas bažas izraisīja [Ziemeļatlantijas] alianses mierīgā noskatīšanās, kā Krievija pārkāpj principus, uz kuriem balstās Helsinku Noslēguma akts, Parīzes harta, kā arī valsts, kura ir NATO «Partnerattiecību mieram» un Eiroatlantiskās partnerattiecību padomes dalībnieces, [proti, Gruzijas], teritoriālo nedalāmību, lai nostiprinātu savu ietekmes sfēru tās pierobežā,» klāsta politiķi.

Vēstulē Austrumeiropas pārstāvji norāda uz NATO tēla vājināšanos un nepieciešamību atjaunot transatlantiskās sadarbības nozīmi.

«Par spīti jauno [Austrumeiropas] dalībvalstu pūliņiem un nopietniem ieguldījumiem, liekas, ka patlaban NATO ir vājāks spēks nekā brīdī, kad mēs iestājāmies aliansē. Daudzās mūsu reģiona valstīs [dalība NATO] tiek uzskatīta par arvien mazsvarīgāku.. Lai arī esam pilntiesīgas NATO locekles, ļaudis arvien biežāk apšauba, vai nākotnē krīzes gadījumā NATO vēlēsies un būs spējīga mūs aizsargāt,» sacīts vēstulē.

Vienlaikus politiķi norāda arī uz ASV kā lielvaras tēla vājināšanos reģionā.

«Bez ievērības nevar atstāt arī to, ka daudzās mūsu valstīs Amerikas popularitāte un ietekme ir kritusies. Sabiedriskās domas aptaujas.. liecina, ka mūsu reģions nav bijis imūns pret ASV veltītās kritikas un antiamerikānisma vilni, kas pēdējos gados pieredzēts Eiropā un kas Buša prezidentūras laikā rezultējās līdzjūtības un atbalsta Savienotajām valstīm sabrukumā. Pastāv zināmi draudi, ka tā vietā, lai kļūtu par proatlantisku balsi Eiropā, reģiona [Austrumeiropas] atbalsts plašākai partnerībai ar Vašingtonu ar laiku varētu izzust, jo reģions tradicionāli nav uzņēmies globāla spēlētāja lomu,» raksta vēstules autori.

Austrumeiropas pārstāvji arī norāda uz gaidāmajām pārmaiņām Eiropas politiķu valdošajā elitē, kas varētu tālāk apdraudēt transatlantisko saišu spēku.

«Centrālajā un Austrumeiropā drīzumā sagaidāmas pārmaiņas valstu vadītāju vidū. Un arvien mazāk kļūst to līderu, kuri pie varas nāca 1989.gada revolūcijās un kuri pieredzēja Vašingtonas vadošo lomu mūsu pārejā uz demokrātiju un mūsu iestāšanās NATO un ES procesā.. jaunās [politiskās] elites pārstāvjiem, iespējams, nepiemitīs ideālisms attiecībās ar Savienotajām Valstīm.. Viņi, iespējams, būs lielāki aprēķinātāji atbalsta paušanā ASV, iespējams, viņiem būs šaurāks redzējums uz pasauli,» ir nobažījušies vēstules rakstītāji.

Vēstules turpinājumā Austrumeiropas pārstāvji atgriežas pie bažām attiecībās ar Krieviju un tās vēlmi saglabāt ietekmi reģionā.

«Un, protams, vēl joprojām aktuāls ir jautājums par attiecībām ar Krieviju. Mūsu cerības, ka attiecības ar Krieviju uzlabosies un ka Maskava pēc mūsu pievienošanās NATO un ES beidzot pilnībā akceptēs mūsu suverenitāti un neatkarību, nav attaisnojušās. Tā vietā Krievija ir atgriezusies kā revizionistiska vara ar 19.gadsimta programmu un 21.gadsimta taktiku un metodēm.. Tā vēlas saglabāt priviliģēto stāvokli un spēju noteikt mūsu valstu izvēles drošības jautājumos. Tā izmanto kā slēptus, tā arī atklātus ekonomiskos ieročus, sākot no enerģijas blokādēm un politiski motivētām investīcijām līdz kukuļdošanai un mediju manipulēšanai ar mērķi īstenot savas intereses un mest izaicinājumu Centrālās un Austrumeiropas transatlantiskajai orientācijai. Mēs vēlamies pārliecināties, ka pārāk šaura izpratne par Rietumu interesēm nenoved pie [Rietumu] puses aplamas piekāpšanās Krievijai. Šodien mēs esam noraizējušies, piemēram, par to, ka ASV un lielākās Eiropas valstis varētu pieņemt [Krievijas prezidenta Dmitrija] Medvedeva plānu par «lielvaru saskaņu», lai aizvietotu kontinentā patlaban eksistējošo, uz vērtībām balstīto drošības struktūru,» Krievijas īstenoto politiku vēstulē kritizē par savu drošību un neatkarību nobažījušās Austrumeiropas reģiona valstis, turpinājumā pieminot arī negatīvos pagātnes notikumus.

«Daudzi [Austrumeiropas] reģionā ar cerībām uzlūko Obamas administrāciju, kas varētu atjaunot atlantisko attiecību morālā kompasa lomu gan [ASV] iekšlietu, gan ārlietu politikā.. Mūsu reģions cieta, kad ASV pakļāvās «reālismam» Jaltā. Un tas ieguva, kad ASV izmantoja savu varu, lai cīnītos par principiem. Tam bija izšķiroša nozīme aukstā kara laikā un arī tad, kad [Austrumeiropai] tika atvērtas durvis uz NATO. Ja «reālisma» uzskats būtu dominējis 90.gadu sākumā, tad mēs šodien nebūtu NATO sastāvā un vienota, brīva un mierīga Eiropa būtu tāls sapnis,» sacīts Obamas administrācijai adresētajā vēstulē.

Austrumeiropas politiķi vēstulē iesaka spert vairākus nozīmīgus soļus reģiona drošības stāvokļa uzlabošanai un transatlantisko saišu stiprināšanai.

«Pirmkārt, .. Savienotajām Valstīm no jauna jāapstiprina, ka tās ir spēks Eiropā un skaidri jādemonstrē, ka tās plāno arī turpmāk pilnībā iesaistīties kontinenta jautājumos arī laikā, kad tās sastopas ar jauniem izaicinājumiem Afganistānā un Pakistānā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Otrkārt, mums ir nepieciešama NATO kā svarīgākā drošības savienojuma starp ASV un Eiropu renesanse. Tā ir vienīgā uzticamā militārā drošības garantija, kas mums ir. NATO kolektīvā aizsardzība no jauna jāapstiprina par NATO galveno funkciju.. Bija kļūda pēc NATO paplašināšanas nesākt pienācīgu aizsardzības plānošanu, lai vajadzības gadījumā realizētu [NATO līguma] piekto punktu [par kolektīvo aizsardzību]. Mums arī jāpārdomā NATO-Krievijas padomes darbība un jāatgriežas pie prakses, kurā NATO dalībvalstis sarunas ar Maskavu sāka ar saskaņotu nostāju. Runājot par Krieviju, mūsu pieredze liecina, ka noteiktāka un principiālāka politika attiecībās ar Maskavu ne tikai nostiprinās Rietumu drošību, bet arī liks Maskavai īstenot vairāk uz sadarbību vērstu politiku,» ir pārliecināti Austrumeiropas pārstāvji.

Saistībā ar ASV plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Austrumeiropā, vēstules autori uzsver, ka, viņuprāt, nedrīkst pakļauties Krievijas spiedienam jautājuma tālākā risināšanā.

«Treškārt, ērkšķainākais jautājums varētu būt par ASV plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu.. Nelielais pretraķešu elementu skaits [ko paredzēts izvietot Austrumeiropā], nerada draudus Krievijas stratēģiskajām spējām , un Kremlis to zina.. [Ziemeļatlantijas] aliansei nevajadzētu pieļaut, lai šo jautājumu izlemj nepamatotā Krievijas opozīcija. Pilnībā programmu atmetot vai arī pieļaujot pārāk lielu Krievija līdzdalību tajā bez konsultēšanās ar Poliju un Čehiju var apdraudēt ASV uzticamību visā reģionā,» sacīts vēstulē.

Vēstules turpinājumā Austrumeiropas pārstāvji akcentē vienotas nostājas un koordinētas rīcības lomu.

«Ceturtkārt, mēs zinām, ka ar NATO vien nepietiek.. Mums nepieciešams, lai ASV pārdomā savas attiecības ar ES un daudz nopietnāk iesaistās kā stratēģiskais partneris. Mums jāpanāk NATO un ES tuvināšanās, lai tās strādātu vienotā tandēmā. Mums nepieciešama vienota NATO un ES stratēģija ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet arī saistībā ar citiem nozīmīgiem izaicinājumiem,» uzsver politiķi.

Visbeidzot viņi norāda uz akūto nepieciešamību diversificēt enerģijas piegādes Eiropai un aicina ASV aktīvi atbalstīt pūliņus mazināt Krievijas ietekmi reģiona enerģētikā.

«Piektkārt - par enerģētisko drošību.. Enerģētiskajai drošībai jākļūst par ASV-Eiropas stratēģiskās sadarbības neatņemamu sastāvdaļu. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm daudz aktīvāk un ar lielāku vienotību Eiropā jālobē enerģijas, tās piegādātāju un piegāžu maršrutu diversifikācija, kā arī striktāka likumdošana saistībā ar Krievijas apzinātu monopolstāvokļa izmantošanu un kartelim līdzvērtīgo varu ES. ASV politiskais atbalsts šajā jautājumā spēlēs izšķirošu lomu. Līdzīgi ASV var spēlēt nozīmīgu lomu arī, tālāk nostiprinot atbalstu gāzes vadam «Nabucco», jo īpaši izmantojot tās attiecības drošības jomā ar galveno tranzītvalsti Turciju, kā arī Centrālās Eiropas ziemeļu-dienvidu starpsavienojumus un sašķidrinātās dabasgāzes termināļus mūsu reģionā,» raksta Austrumeiropas politiskās elites pārstāvji.

No Latvijas vēstuli parakstījušas bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete. Parakstītāju vidū ir arī bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, bijušais Igaunijas premjers Marts Lārs, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, bijušie Polijas prezidenti Lehs Valensa un Aleksandrs Kvasņevskis, bijušais Rumānijas prezidents Emīls Konstantinesku un bijušais Slovākijas prezidents Mihals Kovāčs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv