Viktors Avotiņš: Ārsts ir vairāk nekā mediķis

Apollo
0 komentāru

Lai kā paši ārsti šobrīd necenstos pārliecināt ļaudis, ka attiecības starp ārstu un pacientu ir tikai darījums, tik vienkārši šie rēķini nesanāk.

Protams, man kā individuālistam būtu izdevīgi iedot dakterim savu bojāto plaušu, pēc tam dabūt to atpakaļ salabotu un norēķināties kā autoservisā, viesnīcā vai stacijā ar kādu bezpersonisku klerku. Ārsts tad man būtu plika funkcija.

Tomēr pagaidām nekādi neizdodas neapveltīt ārstu ar kādu dzīvības glābēja, humānas misijas veicēja auru. Es saprotu, ka no šīm sentimentālām, puņķainām kategorijām, šiem Šveicera laika ārsta uztveres mītiem, mūsdienīgam ārstam apskrienas dūša, bet diemžēl vēl nespēju pilnībā tikt no tādas ārsta uztveres vaļā.

Tas, ko dzirdēju ārstu kongresā, man liecināja, ka ārsti sāk apjaust sabiedrības kā cilvēku kopuma, nevis pūļa nepieciešamību, bet veselības sistēmas ierēdņi to vēl neapjauš. Ārstu biedrības prezidenta Bokas kunga ziņojumā minētie skaitļi it kā apelēja, ja ne pie kaut cik zinoša, tad vismaz pie apzinīga pacienta. Tie skaitļi bija pārmetoši šim pacientam, bet taisnīgi, jo nebija runa par medicīnisko, bet sevis kā cilvēka, sabiedriskas būtnes zināšanu saistībā ar paša veselību. Bokas kungs minēja, ka ārsti paši var ietekmēt apmēram 20% problēmu, kas tieši saistītas ar veselību. Ukrainā pērn veikts sabiedrības pētījums liecina, ka slēgtas vai pusslēgtas politikas apstākļos šis procents varētu būt vēl mazāks, jo sabiedrības uztvere, manipulējamība, mīti un iedomas nevis stimulē problēmu risinājumu, bet nereti bremzē to. Savukārt pirms sešiem gadiem Rīgā kādā konferencē tika apcerēts Skandināvijā veikts pētījums, kurā viens no secinājumiem bija — stabils vidusslānis pilsoniskā sabiedrībā nosaka līdz trim ceturtdaļām valsts politikas.

Te, manuprāt, arī meklējams Bokas kunga, Eiroparlamenta deputāta Andrejeva kunga un vēl citu runātāju atklātās pretrunas galvenais iemesls. Proti, Latvijas ārstu profesionalitāte ir konkurētspējīga Eiropā, slimnīcu, medicīnas iestāžu tehniskais aprīkojums daudzviet atbilst augstiem standartiem… No otras puses (G. Andrejevs) — Latvijā ir viszemākais ES paredzamais vidējais mūža ilgums; visaugstākie mirstības rādītāji visās vecuma grupās; viszemākais paredzamās veselīgas dzīves ilgums; vislielākais jaunu tuberkulozes gadījumu un HIV infekciju skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Te tad arī redzams veselības politikas mērķis — novākt šo pretrunu. Kāpēc augsti kvalificēti ārsti nevar iedarbināt vismaz 20% tās sociālās jaudas, kas ir viņu rīcībā, lai šo pretrunu novērstu? Tas tiešām nav jautājums medicīnai, bet politikai un sabiedrībai, jo bez sabiedrības (tai skaitā — ārstu) pilsoniskuma diez vai šī pretruna būs pārvarama.

Jo sevišķi, ja valstsvīri to nejutīs kā (veselības) politikas menedžmenta problēmu. VM valsts sekretārs Līkopa kungs arī daudzināja mūsu ārstus kā vislabākos. Kāpēc tad mums nav vislabākā sabiedrība, kāpēc nav šīs savstarpējās atbilstības pakalpojumu tirgū starp vienu kvalifikāciju un otru maksātspēju? Jādomā — tāpēc, ka veselības politika taisīta adekvāti tikai nelielai daļai sabiedrības, ignorējot pārējo.

Viktors Avotiņš

Viktors Avotiņš

Foto: AFI/B.Koļesņikovs

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv