Viktors Avotiņš: Ratificē un saspringsti

Apollo
0 komentāru

Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību politiskais iespaids uz Latvijas sabiedrību ir pārspīlēts.

«Minoritāšu konvencijas ratifikācijai maldīgi tiek piedēvēta gandrīz vai latviešu valodas kaprača loma.» (I. Mežs.) Bet tagad šķiet, ka šis iespaids tiek taisīts vēl pārspīlētāks. Tiktāl, ka nav saprotams, vai pirms desmit gadiem parakstītās konvencijas ratifikācijai jānāk par labu sabiedrības kašķiem vai arī tie jāizslēdz.

Pirms pāris gadiem Ina Druviete sacīja, ka konvencijas ratifikācija var vest pie sabiedrības konfrontācijas un sabiedrība nav ratifikācijai gatava. Tātad konfrontācija bija svarīgs arguments. Bet vai konvencijas ratifikācija tagad, ar piedāvātajiem papildinājumiem izslēdz konfrontāciju? Vai arī saasina to vēl vairāk nekā pirms pāris gadiem? Kāds ir konvencijas ratifikācijas mērķis? Novērst problēmu (etniski saspringtas attiecības) vai uzturēt to? Rodas iespaids, ka politiķi, kuri manipulē ar konvenciju, dzīvojuši tikai juridiskā telpā, nevis dabiskā vidē. Tāpēc viņi var teikt, ka Latvijas piedāvātajai (pašā konvencijā tās nav) minoritāšu definīcijai «ir vairāk simboliska nekā praktiska nozīme» (N. Muižnieks). Juridiskajā telpā tas tā varbūt ir. Taču uz ielas tas nozīmē, ka vieni krievi (pilsoņi) ir krievu minoritāte, bet otri krievi (nepilsoņi) nav krievu minoritāte. Vecis ir minoritāte, viņa tās pašas tautības sieva — nav. Un tas viņiem nozīmē varas dubultstandartu, diasporas vienotības, tātad — identitātes nostiprināšanas dekonstrukciju u. tml. Galu galā tas nozīmē iemeslu kašķēties. Lai visi būtu puslīdz mierā, kritērijam uz ielas jābūt vai nu etniskam, vai politiskam. Ja tiek ņemts pa kumosam no viena, no otra un līmēta kopā mākslīga kombinācija, tad mūsu situācijā tas nozīmē gan etniskās, gan politiskās spriedzes pieaugumu.

Turklāt politiķi varētu vismaz nebūt tik gļēvi un skaidri atbildēt, kāpēc nepilsoņi nav ietilpināmi mazākumtautību definīcijā. Šai atbildei jābūt trejādai — politiskai, etniskai un sociālai. Kā medijam (starpniekam) man būtu jāskaidro, kāpēc tas tā, bet es šobrīd varu tikai propagandēt no vienas vai otras puses. Varu teikt, ka bez šādas formulas ratifikācija nozīmēs divvalodības atgriešanos un pārkrievošanas atsākšanos. Bet tad būtu arī jājautā — vai arī valdību izraidīs no valsts, tā pēc ratifikācijas aizbēgs uz Briseli un neskatīsies, kas valstī notiek? Varu atbalsot, ka «konvencija ir domāta, lai aizsargātu vājas un asimilētas minoritātes no pilnīgas izzušanas, to nav paredzēts izmantot kādu salīdzinoši nesen ieceļojušu imigrantu kopienu interesēs un to politiskajās spēlēs, kuru mērķis ir vājināt valsts suverenitāti» (I. Mežs). Bet tad jāsaka arī, ka no konvencijas teksta šāda šķirošana neizriet un īpašu akcentu uz «vājām un asimilētām» es tajā neatradu. Turklāt nez vai migrācijas, repatriācijas u. tml. politiku būtu gudri saistīt ar minoritāšu politiku.

Igaunijas priekšdarbi situācijas sagatavošanā bija nesalīdzināmi gudrāki nekā Latvijas paglupā stīvēšanās.

Nav tik būtiski, ka par šādu minoritāšu definīciju Igauniju kritizē, bet Latviju kritizēs ANO, Eiropas Padome vai Krievija.

Būtiski ir atbildēt — cik lielā mērā šāda formula nostiprina valsti. Latvijas šābrīža kontekstā man šķiet, ka koalīcijas politiķi attiecības starp etniskām kopienām Latvijā tiecas veidot tieši tāpat kā attiecības ar Krieviju. Balstot tās nevis uz politiski ekonomisku vienošanos, bet uz politiski vēsturisku pretstatījumu.

Viktors Avotiņš

Viktors Avotiņš

Foto: AFI/B.Koļesņikovs

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv