Vilks: Nav pamata bažām par nerezidentu noguldījumiem Latvijā

Apollo
36 komentāri

 Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumā paustajām bažām par nerezidentu noguldījumu radītajiem riskiem Latvijas finanšu stabilitātei nav sevišķa pamata, jo Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā, iespējamie riski ir apzināti un tiek veikti pasākumi to mazināšanai, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks: Nav pamata bažām par nerezidentu noguldījumiem Latvijā

Foto: Evija Trifanova/LETA

ECB trešdien publicētajā konverģences ziņojumā brīdina par nerezidentu noguldījumu lielo īpatsvaru banku sektorā. Nozīmīga banku sektora daļa kā finansējuma avotu izmanto nerezidentu noguldījumus, nav jauna parādība, tomēr tā atkal pastiprinās un rada nozīmīgu risku finanšu stabilitātei. Turklāt potenciāla atkārtota iekšzemes nelīdzsvarotības veidošanās vai pārmērīgs kreditēšanas kāpums varētu radīt papildu riskus finanšu stabilitātei, teikts ziņojumā.

Vilks norādīja, ka nerezidentu apkalpošana ir būtiska Latvijas finanšu sistēmas daļa jau kopš 90.gadu vidus un nerezidentu noguldījumu daļa kopējos noguldījumos nav būtiski mainījusies kopš 2000.gada. Tas nozīmē, ka jautājumu loks, kas saistīts ar nerezidentu naudas plūsmas apkalpošanu nav jauns - iespējamie riski ir apzināti un tiek veikti pasākumi to mazināšanai.

«Kā zināms - Latvija ir ieviesusi speciālu pasākumu kopumu ar nerezidentu noguldījumiem saistīto risku pārraudzībai. Tas maksimāli samazina iespēju, ka Latvijā varētu ieplūst pašreizējam finanšu sektoram nesamērojams naudas līdzekļu apjoms,» sacīja Vilks.

Finanšu ministrs informēja, ka uz nerezidentu biznesu orientētām bankām tiek noteiktas paaugstinātas individuālas kapitāla pietiekamības prasības - patlaban vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs nerezidentus apkalpojošajām bankām ir 17%, bet minimālā prasība ir 8%. Tāpat ir arī paaugstināts individuāls likviditātes līmenis atbilstoši katras bankas biznesa modelim - patlaban vidējais likviditātes rādītājs nerezidentu bankām ir aptuveni 70%, bet minimālā prasība ir 30%. Tāpat bankām jāievēro stingras prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā.

«Kā liecina jaunākā statistika, tad nerezidentu noguldījumu pieauguma temps atbilst tendencei, kas vērojama jau no 2009.gada vidus, kad atsākās pakāpenisks nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums. Patlaban redzam, ka nerezidentu noguldījuma apjoma pieauguma tempam ir tendence samazināties. Prognozējam, ka nerezidentu noguldījumu apjoms šogad turpinās pakāpeniski pieaugt,» sacīja Vilks.

2013.gada pirmajos četros mēnešos nerezidentu noguldījumu apjoms palielinājies par 221,5 miljoniem latu, bet 2012.gada tajā pašā periodā par 416 miljoniem latu. Šī gada aprīlī bija vērojams neliels nerezidentu noguldījumu atlikuma sarukums - tie samazinājās par 1% jeb 63 miljoniem latu.

2013.gada aprīlī banku piesaistīto noguldījumu atlikums kopumā pieauga par 0,3% jeb 41,6 miljoniem latu, tostarp rezidentu noguldījumu atlikums aprīlī palielinājās par 1,6% jeb 104,5 miljoniem latu. Aprīļa beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās sasniedza 12,8 miljardus latu, tostarp rezidentu noguldījumi bija 6,5 miljardi latu, bet nerezidentu noguldījumi 6,3 miljardi latu.

«Tāpat ir jāuzsver, ka Latvijas finanšu sektoram ir augstākas kapitāla likviditātes prasības nekā Eiropas Savienībā, kā arī stingri uzraudzības mehānismi. Turklāt Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai. Tajā pašā laikā Latvijā esošajām bankām un tā uzraugam ir jāturpina koncentrēties arī uz proaktīvu risku pārvaldīšanu. Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka Latvijas regulējums ir atbilstošs starptautiskajiem standartiem, ko ir atzinusi Eiropas Padomes «Moneyval» komiteja,» piebilda Vilks.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka trešdien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā.

EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro. Tomēr Latvijai jāturpina reformu īstenošana vispārējās makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, teikts konverģences ziņojumā. ECB norāda, ka Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces rādītājiem, tomēr vairākās jomās Latvijas ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgtermiņā rada bažas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv