Viltīga metode sarunām par darba algu

Apollo
0 komentāru

Sarunas par darba algu ir joma, kurā darba devēji parasti ir prasmīgāki nekā darba meklētāji. Lai spēli līdzsvarotu, piedāvājam vienu no metodēm, kā virzīt sarunu par darba algu.

Alga galvenokārt ir atkarīga no diviem faktoriem: amata un ģeogrāfiskā rajona. Parasti darba devējs visai precīzi zina, cik daudz saņem tā paša amata pildītājs citos uzņēmumos.

Lai ietaupītu uz darbaspēka izdevumu rēķina, liela daļa uzņēmumu spēlē ar jums spēli: cik daudz jūs vēlaties? Parasti viens prasītais punkts CV ir vēlamais algas diapazons. Lielākā daļa cilvēku automātiski izpilda šo prasību, uzrakstot kādus skaitļus.

Diemžēl tomēr daudzi cilvēki (īpaši sievietes) novērtē savas spējas par zemu un uzraksta daudz mazāku skaitli, nekā uzņēmums patiesībā būtu gatavs maksāt. Darba devējs reti izsaka tādu piedāvājumu, kas atbilst tavai patiesajai vērtībai. Tādējādi tu esi apmierināts, jo saņēmi to, ko prasīji, (vai gandrīz to), un darba devējs ir apmierināts, jo tu viņam izmaksāsi lēti un pat nenojaut to.

Ņem vērā — nesaki darba devējam, cik lielu algu vēlies. Tomēr pirms sarunām vajadzētu zināt minimumu, par kuru zemāka alga tev nav pieņemama. Ja iespējams, vajadzētu runāt ar cilvēkiem, kas tajā pašā rajonā veic līdzīgu darbu. Taču lai šis minimums paliek tikai tavai zināšanai — neatklāj to darba devējam.

Šīs metodes mērķis ir, lai darba devējs pirmais pateiktu, kādu algas skaitli. Ja tas ir lielāks nekā tavs pieņemamais minimums, pieņem piedāvājumu. Ja tas ir daudz mazāks, pasaki to, taču neatklāj, par cik vienībām tas ir par mazu. Tava vienīgā atbilde ir «jā, es piekrītu» vai «paldies, bet šis piedāvājums ir par zemu», bet nekad — «piedāvājums varētu būt par x cipariem lielāks». Pēc tam sarunas beidzas vai tiek izteikts tev tīkamāks piedāvājums.

Ja no tevis tiek prasīts ierakstīt algas lielumu jau iesniegumā, nedari to. Ļauj to darba devējam jautāt tieši. Pirmajā reizē, kad tev to prasa, atbildi: «Es vairāk interesējos par strādāšanu jūsu uzņēmumā (x) amatā nekā par sākotnējā algas piedāvājuma lielumu.»

Šis ir ļoti rūpīgi izveidots teikums. Tas iedarbojas vairākos veidos. Pirmām kārtām tas ir lielisks PR. Lielākā daļa cilvēku atbild uz jautājumu par algu, minot konkrētu skaitli. Tā kā esi koncentrējies uz darba iegūšanu, nevis samaksu, ar to jau esi izcēlies citu vidū. Un esi prasmīgi izvairījies no tiešā jautājuma.

40% gadījumu darba devējs padodas un izsaka taisnīgu piedāvājumu. 60% gadījumu šis jautājums tomēr tiek uzdots vēlreiz. Otrajā reizē atbildi: «Esmu gatavs apsvērt jebkuru saprātīgu piedāvājumu.»

Principā tā ir vilcināšanas taktika. Vārds «apsvērt» atstāj plašu manevrēšanas telpu, ja vēl pievieno maz izsakošu vārdu «saprātīgu», šim teikumam nav īpašas nozīmes. Bet tu esi bijis pieklājīgs un joprojām neesi pirmais nosaucis skaitli.

Tikai 30% gadījumu uz šo jautājumu jāatbild arī trešoreiz. Atbildi: «Jūs noteikti protat pateikt labāk nekā es, cik šī darba vieta ir vērta.»

Un atkal — esi bijis pieklājīgs un neesi pateicis nevienu skaitli. Esi arī licis skaidri saprast, ka proti piedalīties šajā viltīgajā spēlē. Ja tev tiek jautāts vēl ceturto vai piekto reizi (kas tomēr gadās ļoti reti), atbildi tāpat kā trešajā reizē.

Viltīga metode sarunām par darba algu

Foto: SIC

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv