Viltus demokrātija?

Apollo
0 komentāru

20.februārī notika domubiedru grupas «KOPA» organizētā konference «LATVIJAS NĀKOTNE. MŪSU ATBILDĪBA UN LĪDZDALĪBA. Gatavojamies 10. Saeimas vēlēšanām».

Viltus demokrātija?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Konferenci atklāja namatēvs – RTU rektors I.Knēts, bet jau kā nākamais uzstājās tautā mīlētais režisors Jānis Streičs, kura runas vadmotīvs mani šokēja. J.Streičs minēja, ka ir jāatmet jebkādas ilūzijas un naivums, ka politiķi var būt godīgi. Vēl traģiskāk – godīgumu taču nevarot izmērīt, atšķirībā no svara un citām «mērāmām kategorijām». Godājamā režisora daiļradi neviens neapstrīd, tomēr šāda nostāja pret politiķiem ir apšaubāma.

Ir iluzori pieņemt, ka politiķi varētu būt godīguma etalons, jo politikas pamatā ir dadzi kompromisi un interešu konflikti. Savukārt kompromisi neļauj būt nirvānā, ieņemt ideālas saskaņas stāvokli. Tomēr – tas nebūt nenozīmē, ka izvērtējot politiķus, politiskos piedāvājumus, godīgumu mēs nevaram likt visaugstākajā vērtību plauktā!

Diemžēl arī ar to nepietika. «Vēlēšanu reformas biedrības» valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš, izvērtējot rudenī gaidāmās 10.Saeimas vēlēšanu programmas un kandidātus, piesauca «mazāko ļaunumu». Ir pašsaprotami, ka politiķi viens otru vērtējot pieļauj šādu vērtību skalu, tomēr nevalstiskās organizācijas vadītājs (pat ja saistīts ar kādu no esošajiem politiskajiem spēkiem) tādu vaļību nedrīkst atļauties. Jau 20 gadus Latvijā risinās demokrātiskas vēlēšanas un manu otro pasi pilda spiedogi no dažādām vēlēšanām un referendumiem, bet mani nespēj uzrunāt «mazākais ļaunums».

Cilvēks, pilsonis uz vēlēšanām dodas, lai izvirzītu gudrākos no gudrākajiem un godīgākos no godīgākajiem, nevis mazāko no ļaunumiem! Demokrātiskās Rietumeiropas valstīs, uz kurām taču tiecamies arī mēs, būtu ne tikai neiedomājama situācija, ka vēlēšanās piedalās «lielāko kretīnu iecēlēji», partijas, kuras izmantojušas pašradīto likumu nepilnības un nav norēķinājušās par piemērotajiem sodiem, partijas, kuras diametrāli pretēji maina savu politisko programmu tiklīdz tiek paziņoti vēlēšanu rezultāti, partijas, kuru ministri ne tikai nekautrējās, bet pat uzstāj uz dienesta stāvokļa izmantošanu personīgajām vajadzībām, partijas, kas pieņem nekonstitucionālus lēmumus, bet arī vienīgais vadmotīvs, lai dotos uz kārtējām parlamenta vēlēšanām, būtu «mazākā ļaunuma izvēle».

Diemžēl arī līdzšinējo partiju «konsolidācija» ir fikcija, kuras pamatā nav programmatūriskas nostādnes, bet gan vēlme noturēties pie varas visiem iespējamiem līdzekļiem. Ir tāds fantastikas romāns, kur valstsvīriem ap kaklu ķēdītē ir varas žetons, kas pildīts ar sprāgstvielu. Jebkurš pilngadīgs pilsonis var aiziet uz valdības namu un nospiest podziņu ar neapmierinošā valstsvīra vārdu, kā rezultātā tam uzsprāgst galva. Diez vai šāds risinājums būtu jāievieš praksē. Arī jebkurā demokrātiskā valstī gadās pa politiskam misēklim, tomēr tas tiek risināts visnotaļ vienkārši – šādu partijas līderi vai pat ierindas biedru izslēdz. Parasti gan šādi «pieķertais» biedrs pats labprātīgi pamet partiju…Un ne jau tādēļ, ka vēlētāji izvēlās «mazāko no ļaunumiem», bet gan tādēļ, ka politiskā konkurence ir tik sīva, ka «upurēt» neveiksmīgu politiķi ir daudz izdevīgāk, kā zaudēt vēlētāju uzticību! Tikai kvalitatīvi atjaunojot partiju rindas un izslēdzot biedrus, kas pārkāpj kaut mazākās ētikas normas, politiskam spēkam ir tiesības kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās. Līdz šim šis radikālais solis vēl nav sperts.

Par šīs idejas pieprasījumu varēja spriest pēc auditorijas spriedzes, kas vairs neizturēja pēc konstitucionālo tiesību eksperta Aivara Endziņa uzstāšanās «Vai Latvijā ir viltus demokrātija?», kurš ar savu spriedumu un faktu izklāstu pierādīja, ka Latvijā nepastāv demokrātija. Zāli sāka pāršalkt aizvien vairāk un skarbāki izteikumi, ar kuriem vadītāja Daina Jāņkalne tā arī netika galā citā veidā, kā cenšoties pieturēties programmai un izsludinot kafijas pauzi.

Vienu un to pašu informāciju var pasniegt dažādi. Man ir bijis prieks dzirdēt Viktoru Hammu, kurš paziņoja, ka Latvija Vankūveras Olimpisko spēļu sudraba medaļu skaita ziņā pārspēj Ķīnu un ir vienlīdzīga ar Krieviju. Diemžēl šādu reklāmas kampaņu mēs esam redzējuši arī pēdējās pašvaldības un arī Saeimas vēlēšanās…

Ko tad darīt, kā atgūt demokrātiju? Pilsoniski aktīvi rīkojoties! Valstī ir jāpanāk pārrāvums – gan morālā, gan ekonomiskā plāksnē. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tāds ir Satversmes 2.punkts. Valsts vara nav politiķi, partijas un pat ne naudas maisi! Līdz 10.Saeimas vēlēšanām ir atlikuši vairāk kā 7 mēneši un tas nozīmē, ka mums ir vairāk kā 210 dienas, lai esošajai politiskajai elitei radītu pietiekami nekomfortablu vidi – izvirzītu savas prasības! Beidzot mums ir jāizvirza gudrākos no gudrākajiem un godīgākos no godīgākajiem!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv