Viņa Svētības Dalailamas vēstnieks ieradies Latvijā Attēlu galerija

Apollo
9 komentāri

Šodien, 11. martā, divu dienu vizītē Latvijā ieradies Viņa Svētības Dalailamas vēstnieks Lielbritānijā, Īrijā, Polijā, Skandināvijas un Baltijas valstīs, Thubten Samdup kungs. Vizītes mērķis – vairāku svarīgu vizīšu sagatavošanas darbi, portālu «Apollo» informēja Jānis Mārtiņš Skuja, Rīgas domes deputāts, Frakcijas Demokrātiskie Patrioti Priekšsēdis, Biedrība Latvija-Tibetai valdes loceklis.

VS dalailama un Tibetas trimdas valdības vadītājs dr. Lobsangs Senge 2 attēli Atvērt

VS dalailama un Tibetas trimdas valdības vadītājs dr. Lobsangs Senge

Foto: Publicitātes foto

Vēstnieka kunga darba plānā ir paredzētas tikšanās ar Saeimas un Rīgas domes deputātiem, politiķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, NVO pārstāvjiem un budistu draudzēm.

Lai Vēstnieka kungu varētu satikt jebkurš interesents, notiks vairākas tikšanās dažādās dienās un laikos:

Pirmdiena 11.03.

17:30-18:30 – 10. martam veltīts Publisks pikets pie Ķīnas vēstniecības Rīgā

(Ganību dambī 5)

19:00-20:00Tikšanās biedrībā Demokrātiskie Patrioti

(Miesnieku iela 10) (Saeimas deputāta, Parlamentāriešu grupas Tibetas atbalstam priekšsēdētāja Dāvja Stalta vadībā)

Otrdiena 12.03.

19:00-20:00Publiska tikšanās Ganden centrā

(Miera iela 11-1)

Trešdiena13.03.

10:00-11:00Publiska tikšanās ar Rīgas domes deputātiem

(Rātslaukums 1, 513. kab.)

Kā iepriekš minēts, šogad, dažādu kultūras programmu pavadībā, Latviju apmeklēs Viņa Svētība Dalai Lama, Tibetas Premjerministrs, Tibetas parlamentārieši.

Vēstnieka kungs atvedis arī paziņojumu Tibetas nacionālās sacelšanās 54. gadadienā no Tibetas Premjerministra Dr. Lobsanga Senges kunga.

Premjerministra Dr. Lobsanga Senges paziņojums Tibetas nacionālās sacelšanās 54. gadadienā

Šajā dienā 1959. gadā tūkstošiem tibetiešu no visdažādākajiem tautas slāņiem un visiem Tibetas reģioniem (Ucangas, Khamas, Amdo) saplūda Lhasā lai protestētu pret Ķīnas invāziju un Tibetas okupāciju.

Mēs esam šā Tibetas vairāk nekā 2000 gadu bagātās vēstures traģiskā un vēsturiskā  mirkļa bērni.  Šodien esam pulcējušies, lai atkal veltītu sevi drosmīgiem pūliņiem, ko iesāka pašaizliedzīgā vecākā paaudze.

Mēs godinām visus, kas ziedojuši savu dzīvību Tibetai. Brīvības ilgas, kas lika mūsu vecākajai paaudzei uzņemties vēsturisko 1959. gada 10. marta notikumu smagumu, ir ceļa zvaigzne, kas mūs šodien vada cīņā par mūsu pamata tiesībām, cieņu un identitāti.

Nepārtraukto represiju un pazemojumu cietsirdīgais rats Tibetā liek notikt briesmīgajiem pašsadedzināšanās aktiem. Kopš 2009. gada  simts septiņi tibetieši ir devušies nāvē sadedzinoties, divdesmit astoņi no viņiem to izdarīja 2012. gada novembrī, pirms Ķīnas Komunistiskās partijas 18. kongresa un tā laikā. Diemžēl, deviņdesmit no šiem cilvēkiem ir miruši. Tik smaga maksa, iespējams, ir nepieredzēta jaunāko laiku vēsturē.

Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir mūki, taču šai ierindā ir visu kārtu tibetieši – nomadi, fermeri un studenti no visiem trijiem Tibetas reģioniem – Ucangas, Khamas un Amdo, ieskaitot galvaspilsētu Lhasu. Mēs veltām šo dienu visiem, kas sevi sadedzināja un visiem, kas gājuši bojā Tibetas vārdā.

Okupācija un Ķīnas Tautas Republikas valdības represijas ir galvenie apstākļi, kas liek cilvēkiem sadedzināties. Tibetieši redz un piedzīvo Ķīnas pastāvīgo vardarbību pret Tibetas budistu civilizāciju, tās patieso identitāti un cieņu. Viņus dziļi aizskar tas, ka Ķīna demonizē Viņa Svētību Dalailamu. Viņi ar satraukumu vēro, kā ķīniešu pārceļotāji ieplūst Tibetā, atņemdami tibetiešiem darbu, zemi un nākotni, un šajā procesā tibetiešu pilsētas pārtop par čainataunām.

Tibetieši pretojas forsētai simtiem tūkstošu nomadu pārvietošanai no ganību pļavām uz geto, nolemjot ekonomiski patstāvīgas ģimenes trūkuma postam. Viņi redz, ka, pielietojot  koloniālismam raksturīgas attīstības metodes, vara uz resursus alkstošo Ķīnu izved Tibetas dabas bagātības miljardu dolāru vērtībā. Šāda politika var radīt aizdomas, ka Ķīnai ir vajadzīga Tibeta un nav vajadzīgi tibetieši.

Ja tibetieši, reaģējot uz vardarbību, izrāda kaut mazāko neapmierinātību, viņi riskē saņemt ilgu cietuma sodu, tikt drošības spēku spīdzinātiem, publiski pazemotiem vai vienkārši pazust bez vēsts. Aizliegums rīkot mierīgas protesta akcijas un bargie sodi atstāj tibetiešiem vienu izvēli – pašsadedzināšanos. Viņi labāk izvēlas nāvi, nevis klusēšanu un padevību Ķīnas varai.

Nesenie varas mēģinājumi pasludināt par noziedzniekiem cilvēkus, kas dodas liesmās, vajāt viņu ģimenes locekļus un draugus fiktīvās tiesas prāvās acīmredzami ir tikai turpina šo ciešanu virkni: pašsadedzināšanās, sods un  atkal pašsadedzināšanās.

Ar visu iespējamo mediju starpniecību Tibetas trimdas valdība konsekventi aicina to nedarīt  un kategoriski neatbalsta tibetiešu sadedzināšanos kā protesta formu. Dzīve ir dārgums, un kā cilvēciskas būtnes mēs nevēlamies nevienam šādu nāvi.

Kā budisti mēs lūdzamies par aizgājēju dvēselēm. Kā tibetiešiem mums ir svēts pienākums atbalstīt tibetiešu centienus Tibetā: Viņa Svētības diženā Četrpadsmitā Tibetas Dalailamas atgriešanos dzimtenē, brīvību Tibetas tautai un vienotību tibetiešu starpā.

Šo nežēlīgo un drūmo situāciju var atrisināt tikai vienā veidā: Ķīnai mainot savu pašreizējo stingro politisku Tibetā, cienot Tibetas tautas centienus.

Tibetas Trimdas Valdība (Kašags) pilnībā paļaujas uz Vidusceļa Pieeju, kas Tibetas jautājuma atrisināšanu saskata tibetiešu patiesā autonomijā. Viņa Svētība Četrpadsmitais Dalailama ir pierādījis, ka šāda pieeja ir dzīvotspējīgākā un noturīgākā.

Rūpīgi apsvēris šo ceļu, Tibetas Trimdas Parlaments vienprātīgi atbalstīja Vidusceļa Pieeju. To tāpat atbalsta tibetieši Tibetā un ārpus tās, tā rod vadošo ārvalstu valdību, pasaules līderu un Nobela prēmijas laureātu  atbalstu. Tā rod arvien pieaugošu atbalstu Ķīnas intelektuāļu, zinātnes pārstāvju un rakstnieku aprindās.

Tagad Kašags cer, ka jaunā Ķīnas vadība uzlūkos šo pragmatisko politisko pieeju kā tiltu, kas savieno tibetiešu un ķīniešu intereses, kā risinājumu, kurā ieguvējas būs abas puses. 2002. gadā dialoga atsākšana tibetiešiem deva cerības, ka Tibetas jautājums tiks atrisināts miermīlīgā ceļā. Diemžēl pašreizējais strupceļš, kurā ir nonācis dialoga process, ir iedragājis šīs cerības.

Tibeta Ķīnas Tautas Republikas valdībai nav konstitucionāla vai institucionāla problēma. Saskaņā ar ĶTR konstitūcijas 31. pantu, Ķīna ir radījusi speciālu institucionālu mehānismu – viena valsts, divas sistēmas – Honkongai un Makao.

Ķīnas vadība ir arī demonstrējusi politisku gribu, izveidojot valdības līmeņa komiteju, lai izstrādātu veidu, kā izturēties pret Taivānu (Ķīnas Republiku). Taču, kad runa ir par Tibetu, Ķīnas vadība nav izmantojusi tās rīcībā esošo pieejamo konstitucionālo mehānismu, ne arī izrādījusi politisko gribu miermīlīgā ceļā atrisināt šo jautājumu.

No savas puses uzskatām, ka primārais ir būtība un process ir sekundārs, un mēs esam gatavi iesaistīties jēgpilnā dialogā jebkurā vietā un jebkurā laikā.

Arī pasaules interesēs ir rast ilglaicīgu risinājumu Tibetas jautājumam. Tibeta, viena no senākajām civilizācijām, tiek uzlūkota kā Trešais Pols, jo tās ledāji baro 10 lielākās Āzijas upes. Tās dod ieguldījumu vairāk nekā viena miljarda šo upju lejtecēs dzīvojošo cilvēku mieram un labklājībai, kas ir atkarīgi no Tibetas ūdens, kā iztikas līdzekļa.

Ātrs risinājums nosūtīs pareizo vēsti un kalpos kā paraugs citām brīvības cīņām, jo Tibetas cīņa ir stingri balstās nevardarbībā un demokrātijā. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts – Tibetas jautājuma atrisināšana varētu būt katalizators Ķīnas modernizācijai. 

Mēs paužam visdziļāko pateicību dižajai Indijas tautai un tās valdībai. Tāpat mēs esam ārkārtīgi pateicīgi visām valdībām, starptautiskajām organizācijām, Tibetas atbalsta grupām un individuāliem atbalstītājiem visā pasaulē par viņu atbalsta rezolūcijām, paziņojumiem un nesatricināmo un cēlsirdīgo atbalstu.

Tajā pašā laikā mēs ticam, ka ir pienācis brīdis, kad valdībām un starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu veikt konkrētus pasākumus, lai izdarītu spiedienu uz Ķīnas valdību, lai tā uzsāk jēgpilnu dialogu ar Tibetas vadību.

Mēs aicinām starptautisko sabiedrību, izdarīt spiedienu uz Ķīnas valdību, lai tā ļauj apmeklēt Tibetu ANO Cilvēktiesību Augstajam Komisāram, diplomātiem un starptautiskajiem medijiem. Tikai šādā veidā var atklāt patiesību par smago situāciju Tibetā un likt apdzist liesmām. 

Kašags ir pasludinājis 2013. gadu par Gadu Solidaritātei ar Tibetu. Ikviens no mūsu daudzajiem pasākumiem tiek organizēts miermīlīgi, likumīgi un ar cieņu. Tūkstošiem tibetiešu un mūsu indiešu draugu 30. janvārī pulcējās Deli uz 4 dienu masu kampaņu, kuru organizēja Centrālā Tibetas Administrācija.

Daudzi prominenti indiešu līderi, kuri pārstāv dažādas politiskās partijas, apmeklēja šo pasākumu un apsolīja darboties Tibetas labā. Tibetieši un viņu draugi Eiropā šodien piedalās Tibetai veltītā manifestācijā Briselē. Šomēnes tibetieši Ziemeļamerikā, Eiropā un citviet organizē Tibetas Lobēšanas dienas.

Galvenā ziņa, kuru mēs lūdzam ikvienam nodot tālāk ir trīs ‘D’: Decentralizācija, Demokrātija, Dialogs.

Mūsu nācijas raksturu ir veidojusi mūsu spēja izturēt vistumšāko periodu Tibetas vēsturē. Viņa Svētības izcilā Četrpadsmitā Dalailamas vadībā mēs turpinām pārvarēt nelaimes ar ārkārtīgu saliedētību, dzīvesprieku un cieņu.

Kašags jūtas iedvesmots un dziļi gandarīts par atbalstu un solidaritāti, ko ir saņēmis no tibetiešiem Tibetā un ārpus tās. Ar vienotību, pašpaļāvību un inovācijām kā mūsu vadošiem principiem, mēs esam apņēmības pilni piepildīt visu tibetiešu centienus baudīt brīvību un cieņas pilnu attieksmi, ko mēs esam pelnījuši un uz ko mums ir tiesības.

Noslēgumā vēlreiz apliecinu cieņu mūsu brāļiem un māsām Tibetā.

2013. gada 10. Martā,

Daramsalā

No angļu valodas tulkoja Tamāra Ringa un Jānis Ziemelis.

Publicēšanai sagatavoja Ninuce Leimane

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv