Viņķele par sāpīgām emocijām un lielo pabalstu saņēmējiem

Apollo
222 komentāri

Uz Latvijas ekonomikas situācijas fona lielie pabalsti var raisīt sāpīgas emocijas, tomēr valsts nevar sodīt turīgākos par viņu likumīgi veiktajām iemaksām, aģentūrai BNS lielāko pabalstu apmērus pērnā gada laikā komentēja labklājības ministre Ilze Viņķele («Vienotība»).

Viņķele par sāpīgām emocijām un lielo pabalstu saņēmējiem

Foto: Apollo

Sabiedrībā rezonansi izraisījusi informācija par lielāko pabalstu saņēmējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) aģentūrai BNS apliecināja, ka bezdarbnieku pabalstā 2012.gadā lielākā izmaksātā summa bija 28,9 tūkstoši latu.

Pabalstu bezdarbnieks saņēmis deviņus mēnešus, kas ir maksimālais laiks. Dienā tas sanāk 142,37 lati. Savukārt vecāku pabalstā, ko tautā sauc par māmiņalgu, kādai sievietei pērn desmit mēnešu laikā izmaksāti 32,9 tūkstoši latu. Dienā tie bija 127,19 lati. Šie bijuši lielākie pabalstu saņēmēji.

«Piekrītam, ka atsevišķas izmaksātās summas ir lielas un uz esošās Latvijas ekonomikas situācijas fona kādam raisa sāpīgas emocijas un aizdomas, ka tās ir negodīgi iegūtas, manipulējot ar apdrošināšanas sistēmas uzbūves īpatnībām,» pastāstīja Viņķele.

Viņa aicināja uz izmaksātajiem pabalstiem skatīties visas sociālās apdrošināšanas sistēmas kontekstā, jo cilvēks saņem no tā, cik viņš ir iemaksājis.

«Analizējot konkrētos gadījumus, par ko šodien runā mediji, redzam, ka šo personu veiktās sociālās iemaksas ilgstošā laika periodā ir bijušas stabili lielas un tajās nav pretlikumīgu manipulāciju ar sistēmu. Piemēram, varu minēt, ka konkrēti vienai no medijos minētajām personām kopējā veikto iemaksu summa visā periodā sasniedz gandrīz 400 000 latu,» norādīja ministre.

Ministre neuzskata, ka būtu jānosaka papildu ierobežojumi. Pašreizējais risinājums esot adekvāts, un «valsts nedrīkst sodīt turīgākos cilvēkus par viņu likumīgi veiktajām iemaksām».

«Ja ar esošo sistēmu mēs ieviestu principu, kas vērstos pret cilvēkiem ar legāliem augstākiem ienākumiem, piemērojot viņiem lielāku sociālo iemaksu likmi vai nosakot papildu izmaksu griestus, valsts samazinātu uzticību visai apdrošināšanas sistēmai, un mūsu iedzīvotāji nebūtu motivēti maksāt sociālās iemaksas no reāliem ienākumiem. Taču atgādinu, ka mums ir vajadzīgi viņu ienākumi,» uzsvēra Viņķele.

Ministre arī sacīja, ka krāpniecības gadījumi, piemēram, pēkšņs nesamērīgi augsts algas kāpums īsi pirms grūtniecības iestāšanās, VSAA sistēmā tiek piefiksēti un pārbaudīti.

Valdība atzīst, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir pietiekami augsts, un ir sākti vairāki pasākumi, lai to samazinātu, kas gan sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēti, piemēram, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sasaite ar nodokļu samaksu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv