Viņķele saņēmusi prezidenta atbalstu pensiju indeksācijai saskaņā ar budžeta rādītājiem

Apollo
34 komentāri

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) trešdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu saņēmusi valsts pirmās personas atbalstu iecerei, ka pensiju indeksācija var tikt veikta saskaņā ar budžeta rādītājiem, nevis priekšvēlēšanu gaisotni.

Viņķele saņēmusi prezidenta atbalstu pensiju indeksācijai saskaņā ar budžeta rādītājiem

Foto:Edija Pālens/LETA

Viņķele pēc tikšanās aģentūrai LETA sacīja, ka informējusi prezidentu, ka vecuma pensiju indeksācijas iespēja šogad būs atkarīga no sociālā budžeta deficīta sarukšanas tendencēm. Labklājības ministrijā aģentūru LETA informēja, ka ministres teiktais attiecas arī uz invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma un atlīdzības par darba spēju zudumu pensiju indeksāciju. «Skaitļi būs zināmi pēc pusgada rezultātiem un, ja deficīts saruks ar tādu soli kā pagājušajā gadā, mēs varam runāt par pensiju indeksāciju šogad.»

Politiķe sacīja: «Prezidents pilnībā atbalstīja, ka indeksācija ir jāveic pēc budžeta rezultātiem, nevis tāpēc, ka ir pašvaldību vēlēšanu gads.»

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka par iespējamo pensiju indeksāciju abas puses bija vienisprātis, ka tā būtu jāveic jau šogad ar nosacījumu, ka pirmā pusgada sociālā budžeta izpildes rezultāti turpina uzrādīt pozitīvas tendences.

Tāpat ministre informējusi prezidentu par darbu pie izdienu pensiju koncepcijas virzības. «Mēs runājam ar visām iesaistītajām nozarēm, ministrijām. Prezidents arī atbalstīja, ka izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumi ir vienādojami, kur nu tas ir iespējams, kā arī saprātīgi ir paaugstināms izdienas pensiju vecums.»

Tāpat ministre ar prezidentu runājusi par atbalsta pilnveidošanu audžuģimenēm. Prezidenta preses dienests informē, ka, pārrunājot jautājumus par nepamatoti atšķirīgo valsts finansēšanas sistēmu audžuģimenēm un aizbildņiem, Valsts prezidents uzsvēris, ka primāri būtu nepieciešams vienādot izmaksas, kas saistītas ar bērnu uzturēšanu, jo uzturnaudai par bērniem visā valstī būtu jābūt vienādai neatkarīgi no juridiskā statusa, kādā atrodas konkrētais bērns. Bērziņš rosināja arī vienādot sociālās garantijas vecākiem, kas audzina vairākus bērnus un kuru ģimenes pielīdzināmas daudzbērnu ģimeņu statusam neatkarīgi no tā, vai bērnu audzina bioloģiskie vai audžuvecāki.

«Galvenais, lai bērns justos drošībā un labi. Tas ir vienīgais apsvērums, no kura būtu jāvadās, pieņemot lēmumus par valsts atbalstu ģimenēm vai cilvēkiem, kas vienā vai otrā statusā izlemj audzināt bērnus, kuri nav viņu pašu bērni,» piebilda Valsts prezidents.

Labklājības ministre informēja par finansējuma apjomu audžuģimenēm un aizbildņiem. Audžuģimene no valsts budžeta saņem 80 latus mēnesī neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē, kā arī katram audžuģimenē ievietotam bērnam no pašvaldības budžeta pienākas vismaz 50 lati (vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem vismaz 60 lati). Taču pašvaldības var piešķirt arī lielāku finansējuma apjomu, un vidēji valstī šobrīd pašvaldības maksā 80 latus. Savukārt aizbildnim atlīdzība no valsts budžeta par pienākumu pildīšanu neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē ir 38 lati mēnesī, kā arī pabalsts bērna uzturēšanai par katru bērnu aizbildņa ģimenē ievietotam bērnam ir 32 lati mēnesī.

Viņķele uzsvēra, ka šobrīd ir nepieciešams veikt būtiskas izšķiršanās, kā turpmāk veidot finansējumu šajā jomā. Kā pirmo iespēju viņa minēja viena finansējuma avota noteikšanu neatkarīgi no tā, kādā ārpusģimenes aprūpes formā bērns atrodas. Šajā gadījumā finansējuma avots varētu būt pašvaldība, atrisinot jautājumu par Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali, lai pašvaldībai kompensētu papildu izdevumus. Kā otru iespēju viņa minēja sistēmas «nauda seko bērnam» ieviešanu visā ārpusģimenes aprūpē, proti, audžuģimenēs, aizbildnībā vai iestādēs esošajiem bērniem no finansējuma avota tiktu piešķirts vienāds finansējums bērna uzturēšanai, lai kāda no ārpusģimenes aprūpes formām nekļūtu izdevīgāka.

Labklājības ministre informēja, ka jau tuvākajā laikā gatavojas ar aprēķiniem par iespējamajiem risinājumiem iepazīstināt valdību un tos virzīt izskatīšanai budžeta kontekstā.

Kā ziņots, šodien ap 100 cilvēku piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) organizētajā gājienā pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), kurai personīgi nodoti vairāk nekā 106 000 iedzīvotāju parakstu, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra.

Valsts pensiju indeksācija ir iesaldēta no 2009.gada un tādu to plānots atstāt līdz 2014.gada 1.janvārim. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu.

Februārī LPF dome nolēma negaidīt 2014.gada janvāri un vienojās sākt parakstu vākšanu par pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra. Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā Rīgā sola rīkot protesta akcijas.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar LPF žurnālistiem paziņoja, ka jautājumu par pensiju indeksēšanu jau šogad varētu pārskatīt pēc pirmā pusgada, kad būs redzams, kāda situācija ir sociālajā budžetā. Taču pensiju indeksēšana, ja tam būs līdzekļi, varētu notikt tikai ar noteikumu, ka indeksētas tiek mazās pensijas. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) izteicās, ka pensiju indeksācijai šogad varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, tādējādi šāds solis šogad būtu vairāk pozitīvs žests.

Tikmēr labklājības ministre Viņķele iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka pensiju indeksācijas atsākšana šogad ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja sociālā budžeta deficīta sarukuma tendences būs līdzīgas kā pagājušajā gadā. Līdz ar to nepieciešams sagaidīt pusgada datus par sociālā budžeta izpildi. Viņa skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir mēneši, kad sociālo iemaksu iekasēšana sokas lēnāk, tāpēc runāt par tendencēm pēc pirmā ceturkšņa rezultātiem nevarēs.

Turpmākajos gados pensiju indeksācija plānota atbilstoši inflācijai. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt starp 1% un 1,5%, lēsa Vilks. Ja inflāciju skata griezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6%, «principā nulle», vērtēja ministrs un atzīmēja, ka arī pērn inflācija bija mazs skaitlis.

Pensiju indeksācija ar atpakaļejošu datumu nav plānota.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv