Vīrieši dzīvo mazāk tikai viena gēna dēļ

Apollo
0 komentāru

Peļu genomu pētošie zinātnieki atraduši īpašu gēnu, kurš iedarbojas uz vīriešu dzimuma pelēm, kaut sastopams arī «peļu sievietēm», vēsta BBC News.

Vīrieši dzīvo mazāk tikai viena gēna dēļ

Foto: Scanpix/Reuters

Viņi uzskata, ka gēns, kurš tiek apzīmēts kā Rasgrf1, atbild par to, ka vīriešu dzimtas īpatņiem piemīt lielāka ķermeņa masa, bet attiecīgi īsāks dzīves ilgums. Par to Tokijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku grupa publicējusi rakstu zinātniskajā žurnālā «Human Reproduction». Kaut gan pētījuma objekti bija peles, zinātnieki uzskata, ka gūtie rezultāti attiecas uz visiem zīdītājiem, tajā skaitā arī cilvēku.

Zinātnieki pētīja peles, kuras dzimušas no divām pelēm bez tēviņa līdzdalības. Mūsdienu gēnu inženierijas metodes ļauj iegūt embrijus no ģenētiskā materiāla, atrodas tikai vienā olšūnā. Ķīmiska iedarbība liek šīm šūnām darboties kā parastiem spermatozoīdiem. Šādas peles, iegūtas uz partenoģenēzes rēķina, ir pilnībā brīvas no tēvu gūstamā ģenētiskā mantojuma. Izrādījās, ka tām dzīves ilgums ir aptuveni par trešdaļu garāks nekā pelēm ar normālu ģenētisko mantojumu. No divām mātēm dzimušās peles dzimstot ir arī būtiski vieglākas un mazākas.

Taču pats interesantākais ir tas, ka to imūnsistēma darbojās efektīvāk nekā parastām pelēm. Pētnieki uzskata, ka pie tā vainojams gēns Rasgrf1, kurš tiek nodots pa tēva līniju.

«Mums jau pietiekami sen ir zināms, ka gandrīz visās pasaules valstīs sievietes dzīvo būtiski ilgāk nekā vīrieši, un šīs atšķirības attiecas arī uz daudzām zīdītāju sugām», - teica pētnieku grupas vadītājs profesors Tomohiro Kono. «Mūsu iegūtie rezultāti liecina, ka spermatozoīdu šūnās esošais gēnu materiāls iespaido zīdītāju mūža ilgumu», - uzskata Kono.

Lielbritānijā vīriešu vidējais mūža ilgums sastāda 77,4 gadus, kamēr sieviešu – 81,6.
Pētnieki norāda, ka dabā vīriešu dzimtas īpatņiem ir lielāks ķermeņa svars, kas piešķir tiem pārsvaru cīņā par ģenētiskā materiāla tālāku nodošanu. No otras puses, sieviešu kārtas pārstāves parasti savus resursus koncentrē uz vairošanos un pēcnācēju barošanu.

Kembridžas universitātes profesore Kai Tiho, kura nodarbojas ar ilggadības jautājumiem, uzskata, ka tas var arī neattiekties uz cilvēku. «Šis ir interesants pētījums, bet es uzskatu, ka cilvēka dzimumatšķirība ilgdzīvošanas ziņā mainās ar laiku un uzturēšanās vidi. Tā var izrādīties daudz sarežģītāka nekā atšķirības tikai vienā gēnā», - uzskata Tiho.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv