Vīruss, kas bojā aknas

Apollo
0 komentāru

«Lūdzu, pastāstiet par C hepatītu. Kā tas izplatās, kā ar to var saslimt? Kā no šīs saslimšanas var izvairīties? Kāda ir ārstēšana slimības sākumstadijā?»

Inficēties ar C hepatītu var tiešā kontaktā ar slimnieku vai arī, ja organismā nonāk slima cilvēka bioloģiskais šķidrums (ar asinīm). Šo vīrusu var pārnest ar instrumentiem, ar kuriem veic tetovēšanu un pīrsingu, kā arī dzimumkontakta laikā. Ar sadzīves priekšmetiem infekciju grūti pārnest, jo šādā veidā tas nespēj ilgi eksistēt. Māte var grūtniecības laikā inficēt augli. Vīruss aug un vairojas aknu un asins šūnās. Tas, vai cilvēks inficēsies, atkarīgs arī no viņa organisma aizsardzības spējām. Ja ir aizdomas par inficēšanos, antivielas asinīs var atklāt tikai pēc trijām nedēļām (turklāt pozitīva atbilde ne vienmēr liecina par inficēšanos, antivielas bieži vien ir nespecifiskas).

Akūta C hepatīta forma parasti noris ar dzelti, drudzi, sliktu dūšu, nespēku, taču ir reizes, kad slimniekam nav šādu simptomu, un attīstās hronisks process. Lielākoties hroniska C hepatīta infekcija attīstās lēni, bez specifiskiem simptomiem, taču ir gadījumi, kad slimībai ir strauji progresējoša forma, kas pāris gadu laikā izraisa aknu cirozi. Ja slimība progresē lēni, ar minimālu šūnu bojājumu, aknu ciroze attīstās 20–30 gadu laikā.

Ja ir aizdomas par inficēšanos, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs uz Latvijas Infektoloģijas centru. Analīzes un konsultācija būs maksas pakalpojums, taču, ja konstatē hepatītu, no tālākiem maksājumiem pacients ir atbrīvots.

Lai nozīmētu pareizu ārstēšanu, svarīgi noteikt vīrusa tipu un tā koncentrāciju asinīs. Pacientam izdara arī aknu biopsiju, lai ārsts mikroskopiski varētu redzēt aknu šūnu. Šo izmeklējumu veic stacionārā, ar tievu adatu paņemot mazu gabaliņu no aknām. Šim orgānam tas nekaitē, jo tas ātri atjaunojas. Aknu biopsija ir būtiska, jo ir gadījumi, kad cilvēks pārnēsā C hepatīta vīrusu, bet aknu šūnās nav slimīgu pārmaiņu. Šādos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama.

Diemžēl valsts apmaksā tikai ārstēšanu ar standarta interferonu, kurš nav tik efektīvs (izārstējas apmēram 10 % pacientu) kā pegilētais interferons. Ārstēšanu sāk stacionārā.

Zāles jālieto vismaz 6 mēnešus, lielākoties — vienu gadu. Visu šo laiku pacients pats sev injicē zāles (pegilēto interferonu reizi nedēļā, standarta interferonu — katru otro dienu, ja ir kombinētā terapija — katru dienu). Jārēķinās, ka medikamentiem ir daudz nevēlamu blakusparādību. Pēc injekcijas var paaugstināties temperatūra, ir gripai līdzīgas sajūtas. Lietojot šo medikamentu, cilvēkam ir grūti koncentrēties, mokošas galvassāpes, depresija.

Pacientam pēc pusgada pārbauda terapijas efektivitāti. Kā atzina Latvijas Infektoloģijas centra direktore profesore Baiba Rozentāle, ir gadījumi, ka, neskatoties uz regulāru medikamentu lietošanu, vīruss asinīs vienalga saglabājies, nedaudz mazinājusies vienīgi tā koncentrācija asinīs. Reizēm pēc ārstēšanās analīzes ir negatīvas, taču pusgada laikā pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas vīruss atkal atjaunojas (ir nenoturīgas atbildes reakcija uz terapiju). Bieži vien kontroles analīzes nepieciešamas arī pēc 24 un 36 mēnešiem.

Vīruss, kas bojā aknas

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv