VK atklāj, kā naudu šķērdējusi Rīgas brīvosta; vēršas prokuratūrā Papildināts

Apollo
200 komentāri

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu prasībām, kā rezultātā ir pieļauti nelikumīgi un nelietderīgi finanšu līdzekļu tēriņi un nav gūti pienākošies ieņēmumi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Foto: Ieva Čīka/LETA

[Papildināts ar Rīgas brīvostas pārvaldes komentāru!]

VK atklājusi, ka RBP 595 tūkstoši latu nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču RBP, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonus latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem RBP ir izlietojusi 145 tūkstošus latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 tūkstošus latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

RBP nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 tūkstošu latu apmērā. Naudas līdzekļi ir izlietoti ledlauža «Varma» kapitālajam remontam (354 tūkstoši latu), neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA «Rīgas brīvostas flote» piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 tūkstošus latu, kā arī samaksāta VID noteiktā soda nauda 1032 lati par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, RBP ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 tūkstoša latu apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 tūkstošu latu apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS «Rīgas jūras līnija» maksātnespējas procesā RBP ir radījusi papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, RBP no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā,  tāpēc VK norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

RBP rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem.

Pretēji tiesību aktiem RBP 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 tūkstošiem latu.

Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem Valsts kontrole ziņos Prokuratūrai.

Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. RBP sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.

Kā ziņoja LETA, RBP valdes ārkārtas sēdē tika izskatīts VK revīzijas ziņojums un valdes locekļi, pamatojoties uz Valsts kontroles likumu, nolēma akceptēt sūdzības iesniegšanu VKpadomē.

RBP uzskata, ka ar atsevišķiem revīzijā ietvertajiem secinājumiem ir aizskartas pārvaldes tiesības un tiesiskās intereses.

Brīvostas pārvaldes komentārs:

Rīgas Brīvostas pārvaldē (RBP) iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, konstatēts, ka nav ņemti vērā iepriekš izvirzītie iebildumi. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 64.panta 1.daļu, RBP iesniedza sūdzību par revīzijas ziņojumu, uzsverot trīs galvenos aspektus, kas atzinumā norādīti kā neatbilstoši normatīvajiem aktiem, informē RBP pārstāve Anita Leiškalne.

«Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka RBP realizējusi tādus projektus, kas neatbilst attīstības programmai, taču realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti kā vadlīnijas ostas attīstības programmā ir paredzēti. RBP uzsver, ka attīstības programma ir tāds dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus. Jāpiezīmē, ka ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanas darbus, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu, kuru realizācijā pārvalde ir ieguldījusi finansiālos līdzekļus. Pārvalde, veicot iepirkumus iepriekš minēto projektu realizācijai, ir veikusi procedūru, kas atbilst likuma «Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums» noteiktajām prasībām. Ir jāņem vērā, ka ostas teritorijā veicamie infrastruktūras izbūves un padziļināšanas darbi ir specifiski un saistīti gan ar vides prasību ievērošanu un sezonalitāti, gan ar tehnoloģisko risinājumu iespējām,» skaidro Leiškalne.

«Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, RBP kā atvasināta publiska persona var veikt komercdarbību, izveidojot meitas kapitālsabiedrību. RBP šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari, proti, ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā. Lai izvairītos no situācijas, kur privāts velkoņu servisa nodrošinātājs nolemj pārtraukt uzņēmējdarbību ostā, tādejādi radot ostai zaudējumus, RBP pieņēma lēmumu šos pakalpojumus nodrošināt pati. Tādējādi gan saskaņā ar Likumu par ostām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu Pārvalde ir tiesīga sniegt pakalpojumus un dibināt kapitālsabiedrības, līdz ar to nav saprotams Valsts kontroles viedoklis šajā jautājumā,» viņa paskaidroja.

Kas attiecas uz pārmetumiem par zemes nomas līguma termiņu pielāgošanu uzņēmumiem, RBP nepiekrīt, ka termiņi ir nepamatoti gari, informē Leiškalne.

Leiškalne norāda: «Iebildums pamatots ar to, ka saskaņā ar civillikumu, nomas līgumam jābūt ne mazākam par 10 gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes. Vēl jāpiemin, ka šobrīd daudzi stividori, kas strādā RB, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. RBP nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības.»

«Ņemot vērā, ka laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti un kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas, Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums būtu pat lietderīgs,» uzskata brīvostā.

«TV3» raidījums «Nekā personīga», atsaucoties uz VK revīzijas ziņojuma melnrakstu, vēstīja, ka brīvostas darbībā ir atklāti vairāki pārkāpumi un nesaimnieciska naudas izlietošana.

Piemēram, ir nepamatoti tērēti vairāki desmiti tūkstošu latu reklāmas mērķiem, bez skaidras un saprotamas sistēmas osta slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem. Tāpat nauda tērēta mērķiem, kuriem nav saistības ar brīvostu, piemēram, īrēta sporta zāle Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, baseina celiņš Olimpiskajā sporta centrā, kā arī loža «Arēnā Rīga»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv