VK tērēs ES struktūrfondu miljonus analītisko spēju stiprināšanai

Apollo
0 komentāru

Valsts kanceleja paredzējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā kopā ar Finanšu ministriju tērēt 3 323 604 latus «atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē», 2 066 020 latus «administratīvo šķēršļu samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai», kā arī 2 835 105 latus «publisko pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstībai».

VK tērēs ES struktūrfondu miljonus analītisko spēju stiprināšanai

Foto: VID

Ierēdniecības piedāvātais plāns, kā izmantot ES fondu naudu ierēdņu analītisko spēju stiprināšanai, atspoguļo civildienesta un valsts pārvaldes mazspēju, pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas secināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Uz komisijas sēdi bija aicināti, bet neieradās Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un finanšu ministrs Einars Repše (TP). Vēl vairāk - komisijas sēdē Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone paziņoja, ka Valsts kanceleja, aizbildinoties ar konfidencialitāti, atsakās iepazīstināt Saeimu ar detalizētāku ierēdņu kvalifikācijas celšanas pasākumu programmu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (PS) savukārt atgādināja, ka Latvija ir parlamentāra valsts, tāpēc saskaņā ar Satversmes 27.pantu «Saeimai ir tiesība iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis».

Pēc Paegles teiktā, «tā ir necieņas izrādīšana Saeimai». Kāds ir pamats, lai kāda valsts iestāde, kurai nevar būt komercnoslēpuma, atsacītos atslepenot projektu, kuram būtu jākalpo visas sabiedrības interesēm, vaicāja Paegle. Viņa piebilda, ka visiem Eiropas lietu komisijas deputātiem ir pielaide valsts noslēpumam un vajadzības gadījumā var tikt sasaukta komisijas slēgtā sēde.

Savukārt pēc Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju uzklausīšanas komisijas priekšsēdētāja pauda izbrīnu, kāpēc projektā ietvertās aktivitātes neietilpst civildienesta ikdienas pienākumos. «Ar projektu valsts pārvaldē plānots ieviest funkcijas, kurām jau sen būtu bijis jābūt,» uzsvēra deputāts Jānis Eglītis (TP).

Deputāti pauda šaubas par vairāku FM iecerēto pasūtījumu lietderību. Piemēram, FM grib pasūtīt pētījumus «par valsts finanšu vadības sistēmas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Satversmei», «par pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības sistēmu un tās pilnveidošanas iespējām», salīdzinošu pētījumu «par dažādu pašvaldību izdevumu efektivitāti veselības, izglītības un labklājības jomās» un «valsts pārvaldes iestāžu vispārīgo administratīvo izdevumu efektivitātes izvērtējumu».

Deputāts Alberts Krūmiņš (JL) norādīja, ka, viņaprāt, ierēdņi apzināti vai tīšām ir pieļāvuši kļūdu, fondu līdzekļus novirzot nevis uzņēmējdarbības atbalstam, bet gan ierēdņu apmācībām. Visas ierēdņu darbības esot vērstas tikai uz vienu mērķi - iztērēt no ES struktūrfondiem saņemto finansējumu. Krūmiņš aicināja apsvērt iespēju pieprasīt Valsts kancelejas direktores Veismanes demisiju.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis deputātus informēja, ka FM analītiskās kapacitātes stiprināšana paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Veicot ministrijas kompetenču novērtējumu un ieviešot darba laika uzskaiti, FM darbā varētu piesaistīt profesionālākos un spējīgākos speciālistus, skaidroja Bičevskis.

Eiropas lietu komisija atkārtoti pieprasīja Valsts kancelejai iesniegt komisijā projektu strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē. Šī jautājuma izskatīšanai komisija jau tuvākajā laikā plāno sasaukt komisijas sēdi, uz kuru tiks aicināta Veismane.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv