VL-TB/LNNK neplāno atkāpties no savas nostājas uzturēšanās atļauju jautājumā

Apollo
46 komentāri

Koalīcijas politiķi pagaidām atturīgi komentē jautājumu saistībā ar Imigrācijas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka nepieciešams iepazīties ar Valsts prezidenta argumentāciju un koalīcijai jāmeklē risinājumus.

VL-TB/LNNK neplāno atkāpties no savas nostājas uzturēšanās atļauju jautājumā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis aģentūrai LETA sacīja, ka nepieciešams izvērtēt prezidenta pamatojumu, un tad koalīcijai būs jāmeklē risinājums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nacionālā apvienība neatkāpsies no savas nostājas par pašreizējās sistēmas ierobežošanu.

Cilinskis arī atzina, ka norma par «tiešo uzturēšanās atļauju pirkšanu» ir pretrunīga, taču tas bija Reformu partijas (RP) nosacījums šīm likuma izmaiņām.

Savukārt VL-TB/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle uzsvēra, ka būtu nepieciešams pieturēties pie panāktās vienošanās, līdz ar to konceptuālas izmaiņas likumā nebūtu jāveic. Politiķis arī norādīja, ka jāizvērtē prezidenta argumenti, tomēr nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz panākto vienošanos.

Vaicāts, vai nacionālā apvienība varētu pamest valdību, ja iepriekš koalīcijā panāktā vienošanās netiks ievērota, Zīle atbildēja, ka tas būtu «gļēvi un tuvredzīgi».

Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Edmunds Demiters arī skaidroja, ka nepieciešams vispirms izvērtēt prezidenta pamatojumu šādam lēmumam. Viņš arī pauda nožēlu, ka varētu aizkavēties speciālā fonda veidošana, ko paredz likums, un valsts budžetā neienāks līdzekļi, ja sarunas par iespējamo risinājumu ieilgs.

Demiters sacīja, ka šīs jautājums vēl tiks pārrunāts frakcijā, un tad RP lems par turpmāko rīcību.

Savukārt pie frakcijām nepiederošo deputātu viens no līderiem Klāvs Olšteins aģentūrai LETA uzsvēra - ja likums ir nodots otrreizējai caurlūkošanai, tad tas ir jālabo. Līdz ar to par šī likuma grozījumiem vēl sagaidāmas diskusijas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

Jau ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē «ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas».

Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

29.06.2017
Ienākt apollo.lv