VUGD sniedz savu skaidrojumu par ugunsdzēsēja sodīšanu

Apollo
142 komentāri

Ņemot vērā to, ka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (Arodbiedrība) plašsaziņas līdzekļos ir paudusi viedokli, kas nepilnīgi izskaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļas vada komandierim leitnantam Jānim Seņkānam piemēroto disciplinārsodu un dažos aspektos arī maldina sabiedrību, VUGD ir sagatavojis plašāku situācijas izklāstu un skaidrojumu.

VUGD sniedz savu skaidrojumu par ugunsdzēsēja sodīšanu

Foto: Gunita Kļava/LETA

2013.gada 11.decembrī VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļas vada komandierim leitnantam Jānim Seņkānam par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu tika piemērots disciplinārsods – rājiens, jo šī gada 25.novembrī Seņkāns Kurzemes televīzijai sniedza interviju, iepriekš to nesaskaņojot ar struktūrvienības vadītāju.

VUGD norāda, ka disciplinārlieta tika ierosināta un disciplinārsods Seņkānam tika piemērots nevis par šo izteikumu saturu, bet gan par to, ka, sniedzot interviju plašsaziņas līdzekļiem, Seņkāns ir pārkāpis VUGD iekšējā normatīvā akta prasības. VUGD 2008.gada 13.maija noteikumu Nr.10 «Par kārtību, kādā notiek informācijas aprite un sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā»

5.punkts nosaka, ka «informāciju par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem plašsaziņas līdzekļiem sniedz iestādes priekšnieks, iestādes priekšnieka vietnieki, struktūrvienību vadītāji, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas amatpersonas, struktūrvienību atbildīgās amatpersonas». Šie noteikumi neaizliedz citām VUGD amatpersonām sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem, bet informācijas sniegšana vispirms ir jāsaskaņo ar struktūrvienības vadītāju. Šajā situācijā vada komandieris Seņkāns nav uzskatāms par struktūrvienības vadītāju un līdz ar to, pirms sniegt informāciju televīzijai, viņam sava rīcība bija jāsaskaņo ar struktūrvienības vadītāju – daļas komandieri, kas netika izdarīts.

Līdzās tam, Arodbiedrība arī norādīja, ka J.Seņkānam ir piemērots smagākais no disciplinārsodiem, kas nav atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. VUGD norāda, ka rājiens ir viens no iespējamajiem disciplinārsodiem, bet atbilstoši izdarītajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī smagāki disciplinārsodi, piemēram, atalgojuma samazinājums uz noteiktu laiku, pazemināšana amatā un atvaļināšana no dienesta.

Arodbiedrība arī savos izteikumos pārmet, ka disciplinārlieta pret Seņkānu ierosināta ar atpakaļ ejošu datumu. VUGD atzīst, ka, gatavojot disciplinārlietas materiālus, tika pieļauta tehniska kļūda un ierakstīts nepareizs disciplinārlietas ierosināšanas datums. Disciplinārlieta pret Seņkānu tika ierosināta 3.decembrī nevis 18.oktobrī. Šobrīd tehniskā kļūda ir izlabota, veicot atbilstošus grozījumus rīkojumā.

Intervijas laikā Seņkāns norādīja, ka «ja kaut kas tāds (Zolitūdes traģēdija) notiktu Liepājā, iespējams «mēs saviem spēkiem nebūtu tam gatavi», minot problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem. VUGD informē, ka Liepājā atrodas divas VUGD daļas un divi posteņi, kuros ir izvietota dažāda veida ugunsgrēku un glābšanas darbu likvidēšanai nepieciešamā tehnika un vienlaicīgi dežūrā atrodas vidēji 33 ugunsdzēsēji glābēji.

Nepieciešamības gadījumā uz notikuma vietu, atbilstoši tehnikas izsūtīšanas sarakstam, papildus tiktu nosūtīta arī tehnika un cilvēkresursi no citām VUGD daļām un posteņiem. Līdzās tam Ventspilī un Saldū tiek uzglabāti papildu resursi – aprīkojums un ierīces, kas paredzētas plaša mēroga katastrofu likvidēšanai un VUGD rīcībā esošo resursu papildināšanai.

VUGD Liepājas ugunsdzēsēju glābēju gatavību šāda veida glābšanas darbiem tika pārbaudīta jau pagājušā gada decembrī, kad zem smagās sniega segas sagruva veikala jumts 800m2 platībā un nakts garumā tika veikti plaši glābšanas darbi. Līdz ar to Seņkāna izteikumi ir maldinoši un neatspoguļo patieso situāciju Liepājas pilsētā ar VUGD tehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Disciplinārlietu ierosināšana un disciplinārsodu piemērošana iekšlietu sistēmas dienestos ir ierasta prakse, kā tiek izvērtēti amatpersonu veiktie normatīvo aktu pārkāpumi un atbilstoši nodarījumam piemēroti sodi. 2012.gadā kopumā VUGD amatpersonām un darbiniekiem tika piemēroti 66 disciplinārsodi, no tiem 24 piezīmes, 23 rājieni, astoņas reizes samazināts mēneša amatalgas apmērs, vienu reizi amatpersona pazemināta amatā, bet 10 amatpersonas atvaļinātas no dienesta, informē VUGD.

Disciplinārpārkāpumi 52 gadījumos bija saistīti ar nepienācīgu dienesta pienākumu pildīšanu vai nepamatotu dienesta kavējumu, 15 gadījumos par dienesta informācijas nesēja nozaudēšanu, četros gadījumos par profesionālās ētikas principu un uzvedības noteikumu neievērošanu un divos gadījumos pārkāpumi bija nesaistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu.

VUGD norāda, ka šī disciplinārsoda piemērošana netika veikta tikai tāpēc, lai sodītu, bet arī, lai izskaidrotu amatpersonai, kādu kaitējumu ar saviem izteikumiem viņš ir nodarījis dienestam un sabiedrībai.

VUGD aicina Arodbiedrības pārstāvjus vispirms uzklausīt iesaistīto pušu argumentus, lai iegūtu pilnīgu informāciju par notikušo, lai ar savu informāciju neradītu nepareizu priekšstatu par VUGD un tajā īstenotajām darbībām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv