Zaharjins: Neredzēju valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus lēmumus

Apollo
136 komentāri

AS «Liepājas metalurgs» lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins šodien pēc valdības sēdes paziņoja, ka nav redzējis valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus un neordinārus lēmumus «Liepājas metalurga» atbalstam.

Zaharjins: Neredzēju valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus lēmumus

Foto:Dāvis Gūtmanis/LETA

«Var jau strādāt, kā mūsu biznesa plānā rakstīts, taču skaitļi šajā plānā katru dienu mainās, tāpēc par atbalstu jālemj pēc iespējas ātrāk,» sacīja Zaharjins.

Zaharjins vēlētos, lai tiktu izveidots «kreditoru klubs», kurā būtu gan «Latvenergo», gan Valsts kase, taču arī «Liepājas metalurgam» tur būtu jāpiedalās ar balsstiesībām. «Esam gatavi strādāt ar visiem kreditoriem, taču lēmumu jāpieņem nekavējoties,» norādīja Zaharjins.

Sīkākus komentārus viņš nesniedza, piebilstot, ka ir jāsagaida oficiāls valdības lēmums. Vien norādīja, ka ir pateicīgs par iespēju izklāstīt savu pozīciju, un piebilda, ka tā ir kopīga ar Liepājas mēru Uldi Sesku.

Kā ziņots, valdība šodien slēgtā sēdē sprieda par finanšu situāciju metalurģijas uzņēmumā AS «Liepājas metalurgs» un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Plašāka informācija par ziņojuma saturu pirms valdības sēdes netika sniegta, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Kad Ministru kabinets būs iepazinies ar «Ernst&Young Baltic» rūpniecības uzņēmumā veiktā audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms. Valsts kasē iepriekš informēja, ka «Ernst&Young Baltic» «Liepājas metalurgā» nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atrodas atvaļinājumā, tāpēc valdības sēdē Ekonomikas ministrijas pozīciju pārstāvēja valsts sekretārs Juris Pūce un viņa vietnieks. Uz valdības sēdi tika aicināts arī Liepājas mērs Uldis Sesks, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, «Liepājas metalurga» lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins un uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans, kurš patlaban iesaistīts civilstrīdā ar Zaharjinu par īpašuma tiesībām uz 11,5% «Liepājas metalurga» akciju.

Ekonomikas ministrijā līdz informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru kabineta sēdē detalizētāk situāciju saistībā ar «Liepājas metalurgu» nekomentēja.

Savukārt Finanšu ministrijā (FM) uzskata, ka «Liepājas metalurga» tālākās darbības nodrošināšanā primāri jāiesaistās pašiem uzņēmuma akcionāriem.

Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju «Liepājas metalurgā», īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, par šādu ministrijas speciālistu nostāju biznesa portālu «Nozare.lv» informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

FM un Valsts kase jau pērn sāka sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju - aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām. Līdz šim uzņēmums izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, sākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā varētu realizēt, norāda FM.

FM un Valsts kase ir panākušas vienošanos ar vairākiem lielākajiem uzņēmuma kreditoriem par savstarpēju sadarbību situācijas risināšanai, informēja Jarockis.

Ievērojot «Liepājas metalurga» ietekmi uz valsts tautsaimniecību, kā arī to, ka uzņēmums ir lielākais darba devējs Liepājā, valdībā rūpīgi tiks izvērtēts jautājumu par finanšu situāciju uzņēmumā un pieņems lēmumu par turpmāko rīcību, atzīmēja FM pārstāvis.

«TV3» raidījums «Nekā personīga» iepriekš ziņoja, ka «Liepājas metalurga» vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.

Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai «UniCredit», kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai «UniCredit» garantējusi valsts.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par «Liepājas metalurga» saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp «Liepājas metalurgu» un «UniCredit S.p.A». Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

«Liepājas metalurga» lielākais akcionārs Zaharjins intervijā laikraksta «Vesti Segodņa» pielikumam «Delovije Vesti» atzinis, ka būtu gatavs atdot savas «Liepājas metalurga» akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS «Latvenergo» saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu «Liepājas metalurga» sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku «UniCredit». «Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. «Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,» intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā «NASDAQ OMX Riga» publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka «Liepājas metalurga» konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

«Liepājas metalurga» mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv