Zane Driņķe: Biznesa izglītība nav humanitārā zinātne

Apollo
14 komentāri

Gandrīz ikvienā Latvijas augstskolā – gan valsts, gan privātajās - iespējams iegūt biznesa vai uzņēmējdarbības izglītību. Piedāvājums ir ļoti plašs, un arī pieprasījums ir saglabājies, neraugoties uz to, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē studentu paliek mazāk. Tas ļauj secināt, ka jaunos un talantīgos cilvēkos interese par biznesu un uzņēmējdarbību ir liela.

Zane Driņķe

Zane Driņķe

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijā ir daudz biznesa iespēju

Nenoliedzami lielākais pieprasījums pēc uzņēmējdarbības un biznesa izglītības bija laikā, kad Latvijā tikai attīstījās biznesa vide. Šobrīd pieaug ārvalstu studentu skaits, kuri Latvijā vēlas studēt biznesu. Īpaši daudz studentu ir no valstīm ar augstu iedzīvotāju skaitu, jo iegūt studiju vietu mājās viņiem ir krietni sarežģītāk, nekā Latvijā, gluži vienkārši – lielākā konkurencē topošajiem uzņēmējiem ir grūtāk sevi pierādīt. Taču, kā liecina pieredze, uzņēmējdarbības studenti no ārvalstīm ir ļoti centīgi, acīmredzot, jau raduši pie sīvas konkurences apstākļiem. Viņi atzīst, ka studēt Latvijā mudina arī tas, ka pie mums ir ekonomiski un politiski labvēlīga vide, turklāt ārvalstu studenti ir pārliecināti – Latvijā ir daudz biznesa iespēju.

Kad ar gēniem vien nepietiek

Biznesa iespējas novērtē arī vietējie jaunieši – to ik gadu apliecina studenti, kas piesakās uzņēmējdarbības studijām. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, to studentu skaits, kas izvēlējušies komerczinības, pēdējos gados svārstās no 10 000 līdz 13 000. Protams, tas ir mazāk nekā posmā no 2005. līdz 2008. gadam, kad komerczinības izvēlējās vairāk nekā 23 000 studentu, taču, salīdzinot, piemēram, ar inženierzinātnēm, ražošanas, būvniecības un izglītības nozarēm, pieprasījums pēc biznesa izglītības ir daudz lielāks.

Nereti plašsaziņas līdzekļos vai dažādās diskusijās tiek runāts par t.s. uzņēmēja gēnu un spriests – vai latviešiem tāds ir? Gribētos gan kliedēt mītu, ka ar uzņēmēja gēnu ir pietiekoši, lai ilgtermiņā veidotu veiksmīgi biznesu. Uzņēmējam vajag arī biznesa izglītību! Varbūt ātram un īsam biznesa sprintam arī pietiks ar entuziasmu un t.s. ķērienu, taču, lai būtu uzņēmējs ilgtermiņā, nepieciešama izglītība.

Soli priekšā konkurentiem un sev pašam

No savas pieredzes un no tā, ko esmu apguvusi, strādājot ar topošajiem uzņēmējiem, varu teikt, ka vislabāk, ja zināšanu ieguve un aktīvā uzņēmējdarbība notiek paralēli. Jā, tas nav viegli. Bet vārds uzņēmējs jau ir cēlies no vārda uzņēmīgs, un uzņēmīgiem cilvēkiem viss ir pa spēkam. Apgūstot biznesa studijas un attīstot savu biznesu vienlaicīgi, uzreiz var pārbaudīt un pielietot iegūtās zināšanas. Turklāt tā visātrāk var saprast, kas ir tas, ko tu vēl nezini.

Tieši izglītība ļauj būt soli priekšā ne tikai saviem konkurentiem, bet arī sev pašam, jo tā liek pamatus stratēģiskai domāšanai. Un ikviens pieredzējis un veiksmīgs uzņēmējs pateiks, cik liela nozīme ir spējai domāt stratēģiski, neraugoties uz izvēlēto biznesa nozari.

Bizness un uzņēmējdarbība nav humanitārā nozare

Topošajiem uzņēmējiem jāapzinās, ka bizness un uzņēmējdarbība nav humanitārā nozare, tās ir eksaktās studijas, un uz tādām arī jāgatavojas. Ir jāsaprot, ka visas nepieciešamās zināšanas nevar iegūt darbā. Uzņēmējam ir jāmācās, pirms viņš zaudē naudu, jo pretējā gadījumā mācība var būt gana dārga. Mūsdienu uzņēmējdarbībā liela nozīme ir ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstībai, zinātnes un tehnikas mijiedarbībai, informācijas sistēmu izmantošanai u.tml. Mēs visi zinām, ka tehnoloģijas 21. gs. attīstās strauji, tikpat strauji mainās un attīstās arī biznesa vide. Ne vienmēr klasiskās uzņēmējdarbības teorijas tiek līdzi laikam, tāpēc topošajam uzņēmējam ir jāmāk mācīties.

Izglītības nozares eksperti uzsver, ka eksaktās zinātnes domātas tiem, kas vēlas, lai darbs meklē viņus, nevis lai viņiem būtu jāmeklē darbs. Tāpēc es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka uzņēmējdarbības studijas ir eksaktā nozare. Tā ir nozare tiem, kas nevēlas meklēt darbu, bet ir gatavi dot darbu citiem un gatavi strādāt paši. Gudri prāti uzņēmumu dara konkurētspējīgāku, tā darbību – efektīvāku un komandu – saliedētāku, kopumā radot lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv