Zatlers tiksies ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju

Apollo
0 komentāru

Ceturtdien Rīgas pilī paredzēta Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

Kā aģentūrai LETA sacīja Prezidenta preses dienesta vadītājas vietniece Elīna Lazdāne, tikšanās laikā plānots pārrunāt 6. jūnijā gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas. Tikšanās notiek pēc Valsts prezidenta iniciatīvas.

Jau ziņots, ka 14. janvārī pēc Vecrīgā notikušajiem grautiņiem Zatlers Saeimai izvirzīja ultimātu, proti, viņš gan parlamentam, gan valdībai noteica trīs uzdevumus. Ja tie netiks pildīti līdz 31. martam, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Saeimai jāpieņem Satversmes grozījumi, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, izslēdzot tā dēvēto lokomotīvju principu un liedzot deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā, kā arī jāizveido finanšu un ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzības padome.

Savukārt Ministru kabinetam jāveic valdības un valsts institūciju reorganizācija, pēc profesionalitātes principa jāiekļauj valdībā «jaunas sejas» un jānozīmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs.

16. janvārī notika pirmā koalīcijā pārstāvēto politisko partiju vadītāju tikšanās ar Zatleru pēc viņa izteiktā ultimāta. Īsi pirms tikšanās Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš paziņoja, ka viņa pārstāvētā partija aicinās Saeimu pieņemt likumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām jau šā gada martā, proti, labu laiku, pirms Zatlers ultimāta nepildīšanas gadījumā būtu rosinājis tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

16. janvārī notikusī abu pušu tikšanās noslēdzās bez rezultāta, un tika pieņemts lēmums tikšanos turpināt šodien plkst. 16 Rīgas pilī.

Valdošās koalīcijas partijām pirms šodien plānotajām sarunām ar Valsts prezidentu ir ļoti atšķirīgi viedokļi, kā Latvijā iziet no politiskās krīzes. Zatlers par izveidojušos situāciju komentārus līdz šim nav sniedzis, tomēr viņa pārstāvji uzsver, ka prezidenta uzdevumi Saeimai un valdībai paliek spēkā. Prezidenta mērķis neesot panākt Saeimas atlaišanu, bet gan vairot tautas uzticību valsts varai.

Lazdāne norādīja, ka Valsts prezidents arī pēc šodienas tikšanās ar koalīcijas partiju pārstāvjiem nav plānojis žurnālistiem sniegt atbildes uz jautājumiem. Visticamāk, Zatlers pie žurnālistiem iznāks pēc tam, kad trešdien, 21. janvārī, plkst. 11.30 būs notikusi viņa tikšanās ar Saeimas opozīcijas partiju pārstāvjiem.

Satversme paredz Valsts prezidentam tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par parlamenta atlaišanu. Pirms TP paziņojuma par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām jau šā gada martā prezidenta ultimāta nepildīšanas gadījumā viņš, visticamāk, rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu ne ātrāk kā 6. aprīlī, lai referendums par Saeimas atlaišanu varētu notikt vienā dienā ar EP un pašvaldību vēlēšanām.

Ja balsotāju vairākums referendumā piekristu Valsts prezidenta iniciatīvai, Saeima būtu uzskatāma par atlaistu. Tad ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas būtu rīkojamas ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to jaunā parlamenta vēlēšanas varētu notikt šā gada augustā.

Jau atlaistais parlaments strādātu, līdz darbu sāktu jaunievēlētā Saeima. Tā kā parlaments katru gadu dodas vasaras atvaļinājumā, ja rastos nepieciešamība sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes, to darītu prezidents, kurš arī noteiktu parlamenta darba kārtību.

Jaunās Saeimas pirmā sēde jāsasauc mēneša laikā kopš ārkārtas vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanās, tātad jaunais parlaments darbu varētu sākt septembrī.

Laikā no 1922. gada novembra līdz 1934. gada maijam neviens Latvijas Valsts prezidents neierosināja Saeimas atlaišanu, un šis mehānisms palika bez prakses. Arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā 1993. gada 6. jūlijā neviens Valsts prezidents nav izmantojis Satversmes 48., 49. un 50. pantā paredzētās tiesības.

Tomēr jautājums par Saeimas atlaišanu ir bijis Valsts prezidentu pārdomu objekts. Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis Latvijas Televīzijas raidījumā «Kas notiek Latvijā?» 2007. gada 12. decembrī atzina, ka esot gatavojies atlaist 6. Saeimu īsi pēc tās ievēlēšanas, ja netiktu apstiprināta Valsts prezidenta trešā pēc kārtas uzaicinātā Ministru prezidenta amata kandidāta valdība.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga publiski norādīja uz Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas mehānisma piemērošanas iespēju. «Latvijas konstitūcija ir viena no neelastīgākajām, tāpēc to varētu padarīt elastīgāku, paredzot iespēju vēlēt Saeimu arī biežāk nekā reizi četros gados. Satversmi varētu padarīt nedaudz elastīgāku, taču Saeimu nedrīkst vēlēt arī «katru mēnesi», jo tādā gadījumā politiskā situācija būtu ļoti nestabila un ievēlētās amatpersonas nevarētu normāli strādāt.»

Par Saeimas atlaišanas iespēju vēl pirms ultimāta izteikšanas izteicies arī Zatlers, norādot, ka «Saeimu atlaist var tikai tad, ja ir būtisks iemesls. Būtisks iemesls ir tikai viens — ja Saeima ir darboties nespējīga».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv