Ždanoka: krievvalodīgie negrib plašākas tiesības, kā latviešu valodai PSRS

Apollo
0 komentāru

Krievu valodā runājošie Latvijā negrib vairāk par to, kādas tiesības bija latviešu valodai Padomju Savienības laikā, pēc Eiropas Parlamenta deputātu grupas diskusijas par valodu lietošanu uzsvēra Tatjana Ždanoka («Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»).

Ždanoka: krievvalodīgie negrib plašākas tiesības, kā latviešu valodai PSRS

Foto: Ieva Čīka/LETA'

Laikraksta «Latvijas Avīze» žurnālistei uzdodot jautājumu, cik Eiropas Brīvās apvienības (EBA) deputātu grupas pārstāvjiem ir vispusīga informācija par valodu situāciju Latvijā un vai viņi ir informēti, ka Latvija ir bijusi okupēta un ir noticis rusifikācijas process, deputātu un diskusijas dalībnieku vidū bija redzama neapmierinātība.

EBA priekšsēdētājs Ēriks Deforts (Eric Defoort, Beļģija) pauda satraukumu par iepriekš izskanējušo domu, ka «okupācija ir tikai viedoklis», un atzina, ka tā ir daļa no problēmas Latvijā. «Es redzēju, kāda bija attieksme zālē pēc jūsu [žurnālistes] izteikuma, ka latviešu valoda ir apdraudēta Latvijā,» piebilda Deforts. «Ja neizdosies ar atvērtām acīm paskatīties uz situāciju, šo problēmu atrisināt nevarēs,» viņš norādīja. Vēl Deforts paziņoja, ka «krievu valoda Latvijā nav apdraudēta».

Savukārt Ždanoka paskaidroja, ka okupācijas jēdzienam ir jābūt definētam ar juristu palīdzību.

«Mēs zinām, kāda ir realitāte - mēs visu šo laiku esam dzīvojuši kopā, mēs zinām, kā bija. Mēs, krieviski runājošie, negribam vairāk par to, kādas tiesības bija latviešu valodai šo piecdesmit gadu laikā. Neviens tad neprasīja apliecību, neviens neslēdza latviešu vidusskolas ciet. Tā ir realitāte, kuru jauniešiem ir viegli stāstīt, ka tā nav bijis. Mēs neko vairāk neprasām,» norādīja eiroparlamentāriete.

Viņa uzskata, ka krievu valodai būtu jākļūst par Eiropas Savienības (ES) valodu, jo Baltijā aptuveni vienam miljonam iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā, bet ES kopumā - no sešiem līdz desmit miljoniem cilvēku. Eiropas Savienībā ir 495 miljoni iedzīvotāju.

Pēc Ždanokas domām, Latvijā vispirms būtu jāpanāk krievu valodas atzīšana pašvaldību līmenī, lai tālāk jau varētu ar šo jautājumu virzīties valdībā un Eiropas Savienībā.

«Daļai sabiedrības ir jāpauž šāds pieprasījums, un tad mēs varam iet tālāk. Tas mums ir jādara pašiem,» uzsvēra Ždanoka.

EBA ir Eiropas Parlamenta deputātu grupa, kas cīnās par to valodu atzīšanu ES līmenī, kas nav oficiālās 23 ES valodas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv