Zemes cena — saimniekiem pārāk augsta

Apollo
0 komentāru

Pusgada laikā gan zemes iegādes, gan nomas cena visos Latvijas reģionos kāpusi vairākkārt, un vietām tā ir kļuvusi nesamērīgi augsta, kā rezultātā saimniekiem, kas vēlas paplašināties, to vairs neatmaksājas iegādāties, liecina Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra apkopotā informācija.

Izdevīga tikai savā īpašumā

Ar peļņu strādāt iespējams tikai tiem saimniekiem, kam zeme pieder īpašumā, un nākotnē zemes īpašums būs noteicošais saimniecības pastāvēšanai — pie šādiem secinājumiem nonākuši lauksaimniecības ekonomikas eksperti. Zemes īpašums būs tas, kas noteiks ne tikai ienākumu lielumu no ražošanas, bet arī valsts un ES maksājumu apjomu.

ES platību maksājumi arī ir viens no iemesliem, kādēļ gada laikā pieaugusi gan zemes iegādes, gan nomas cena. Šis fakts pamatīgi satraucis lauksaimniekus, kas strādā uz nomātām zemēm. Vēl pirms sējas, kad daudzi saimnieki atjaunoja nomas līgumus, valdīja teju vai panika, jo ne vienam vien zemes īpašnieki bija uzstādījuši prasības, piemēram, līdzšinējo 10 latu vietā par zemes hektāra nomu maksāt vismaz 20 latus vai vairāk, tas ir — summu, kuras lielums ir adekvāts ES platību maksājumiem.

Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja gan atzīst, ka šādi gadījumi tomēr nebija masveidīgi un saimniecībās, kur draudēja izvērsties nopietni konflikti ar zemes īpašniekiem, situācija sarunu ceļā ir noregulējusies. Tas nozīmē — saimniekiem, kas gadiem strādājuši uz nomātām zemēm, nomas cena nav tomēr augusi radikāli, jo īpašnieki aprēķinājuši, ka ES maksājumu saņemšana nav iespējama, ja zemi neapstrādā. Tas ir — lai saņemtu tikai vienoto platības maksājumu, kas ir 26,44 eiras jeb 18,5 lati, ir jāveic zāles appļaušana, kā arī tās sasmalcināšana vai novākšana no lauka. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka šādas darbības izmaksā vidēji no 22 līdz 28 latiem.

Viens otrs saimnieks, kas veicis liels ieguldījumus, izmantojot ES fondu līdzekļus un banku kredītus, jau šopavasar gan sāka rēķināt, vai tie atmaksāsies, ja apsaimniekotās zemes platības saruks vai arī nāksies maksāt pārmērīgi augstu nomu. Tiesa, zemnieku saimniecības, veicot ieguldījumus, tās parasti aprēķinājušas, ņemot vērā īpašumā esošās zemes. Citādi ir ar statūtsabiedrībām. No to kopumā apsaimniekotajiem 77 302 hektāriem zemes īpašumā izpirkts tikai 17 671 hektārs jeb 22,8%. Nākotnē šo saimniecību pastāvēšana var kļūt problemātiska, ja zeme nenonāks saimniecību īpašumā.

Zemes nomāšana nav labākais saimniekošanas variants, jo zemes īpašnieks jebkurā brīdī, nākot izdevīgam piedāvājumam, var lauzt nomas līgumus un zemi pārdot. Turklāt šādas iekoptas zemes cena būs krietni augstāka nekā cena par krūmājiem aizaugušām zemēm.

Zemes cenu izkropļo jaunbagātnieki

Tas, ka nomas zemes tiek pārdotas, liecina Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra (LLKC) apkopotā informācija. Saprotot, ka zemes jautājums kļūst aizvien aktuālāks, LLKC konsultanti apkopojuši informāciju par šogad slēgtajiem zemes iegādes un nomas līgumiem. LLKC direktors Mārtiņš Cimmermanis gan precizē, ka situācija ārkārtīgi atšķirīga var būt pat viena pagasta robežās. Veidojot informāciju par zemes cenām, atspoguļotas pamatā maksimālās cenas.

Dati liecina, ka visaugstākās zemes cenas jau tradicionāli ir Zemgalē un Pierīgā, kur vērtīgāko zemes hektāru cena no maksimums 600 latiem pērn izaugusi pat līdz 1600 latiem šogad.

Vidzemes reģionā straujāk zemes cena kāpusi Cēsu, Valmieras un Limbažu rajonā, kur vietām vērtīgu un iekoptu hektāru cena no pērn 500 latiem uzkāpusi pat līdz 1600 latiem. M. Cimmermanis skaidro, ka zemes cena šeit strauji kāpusi tādēļ, ka tieši šajos rajonos Vidzemē notiek aktīva saimnieciskā darbība, kur zemnieki apjautuši, ka izdevīgāk ir saimniekot uz lielām platībām, kas atrodas pašu īpašumā. Turklāt te netrūkst skaistu ainavu apvidu.

Kurzemes reģionā zemes cenas pieauguma tempi līdzīgi kā Vidzemē — tur labākajiem zemes gabaliem cena kāpusi no 500 līdz 1000 latiem. Taču visstraujāk zemes cenas kāpušas Latgales reģionā, kur par vērtīgāko zemi šogad atsevišķos gadījumos maksāti pat 900 lati hektārā.

M. Cimmermanis: «Gribu uzsvērt — šīs ir pašas augstākās cenas, kas tikušas maksātas par zemi. Šiem darījumiem nereti nav nekāda sakara ar lauksaimniecisko darbību. Vērtīgas zemes uzpērk miljonāri un dažas nekustamo īpašumu firmas, jo īpaši ar Krievijas un Amerikas kapitālu.» Speciālisti uzskata, ka šādi darījumi ļoti negatīvi ietekmē zemes kā lauksaimnieciskās ražošanas resursa izmantošanu. Piemēram, ne vienam vien bijušajam Latgales zemes īpašniekam tagad nākas kost pirkstos, ka pārdevis zemi miljonāriem. Tie steigšus jauniegūtās lielās zemes platības iežogojuši un padarījuši tās necaurejamas cilvēkiem un meža zvēriem.

Savukārt nekustamo īpašumu firmas, kas uzpirkušas tūkstošiem hektāru lauku zemes, tagad meklē saimniekus, kam zemi iznomāt, lai tie zemi uztur labā stāvoklī un apsaimnieko. Tiesa, šādos gadījumos nomas termiņi ir samērā īsi — vidēji pieci gadi. Ja zeme nav iekopta, lauksaimniekiem nav izdevīgi to uz tik neilgu laiku nomāt, ieguldīt līdzekļus zemes auglības celšanā, lai vēlāk zemes īpašnieks to jau kā labu lauksaimniecības zemi pārdotu par daudz augstāku cenu, nekā pircis.

Aug arī zemes noma

«Uzskatu, ka septiņi lati, ko saimnieks man maksā par zemes nomu, ir pārāk maz, man vajag vismaz piecpadsmit. Viņš taču saņem Eiropas naudu,» tā «Latvijas Avīzes» redakcijai sūdzējās kāda Valmieras rajona nomaļa pagasta zemes īpašniece, kura lūdza savu vārdu neatklāt. Viņa uzskata, ka būtu tikai taisnīgi, ja viņa kā zemes īpašniece varētu saņemt ES platību maksājumus, bet saimniekam paliktu peļņa, ko iegūst no ražas. Tiesa, saimnieks gan uzskatot, ka bez ES maksājumiem viņam zemes apstrādāšana nav izdevīga, un atsakoties maksāt vairāk nekā desmit latus.

ES maksājumi kāpinājuši zemes nomas maksu, un to apliecina arī LLKC pētījums. Kā jau iepriekš minēju, caurmērā tiem saimniekiem, kas jau gadiem strādā uz nomas zemēm, maksa nav pārmērīgi kāpusi, lielāka noma tiek prasīta gadījumos, kad līgumi tiek slēgti pirmo reizi. Tiesa, šāda prasība nav īpaši pamatota. Saimniekošanas izdevumi ir krietni auguši, ES maksājumi sedz tikai nelielu daļu no tiem. Statūtsabiedrību asociācijas aprēķini liecina, ka gadījumā, ja netiktu saņemti ES platību maksājumi, viena otra saimniecība strādātu bez peļņas, bet vidējā rentabilitāte būtu tikai 1,2%.

M. Cimmermanis: «Zemgale vienmēr ir bijusi līderos, un te nomas maksas ir krietni augstākas nekā citviet Latvijā. Lai cik dīvaini tas šķistu, bet milzīgs nomas maksu lēciens tika konstatēts Latgalē, kur atsevišķos gadījumos sasniegts Zemgales līmenis. Un tas noticis, «pateicoties» mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam, kas šajā reģionā ir 44 lati par hektāru. Tātad vienošanās starp saimnieku un zemes īpašnieku ir vienkārša — mazāk labvēlīgo apvidu maksājums īpašniekam, pārējais saimniekam. Jāuzsver, ka šādi gadījumi nav masveidīgi, taču tendence ir iezīmējusies. Te jājautā — vai šāds maksājums veicina zemes apstrādāšanu? Galu galā tas šim reģionam piešķirts tādēļ, ka šeit nevar izaudzēt tik lielas un labas ražas kā, piemēram, Zemgalē.«

Tādēļ arī zemes īpašniekiem, pirms prasīt lielāku zemes cenu, jārēķinās ar to, vai šī zeme ir tā vērta, lai to nomātu vai pārdotu par prasīto summu. Jo saimnieki jau sākuši rēķināt, un viņu iespējas nosaka ienākums par iegūto ražu.

Cik maksāt par zemi?

Ne tikai saimnieki, bet arī LLKC jau veicis aprēķinus, cik daudz saimnieks, konkrēti — graudaudzētājs — var atļauties maksāt par zemi.

Ņemot vērā pagājušā gada vidējās cenas un izmaksas, aprēķināts, ka no viena hektāra saimnieks var nopelnīt vidēji 50 latus. Tiesa, peļņa ir ārkārtīgi atkarīga no zemes auglības un zemkopja prasmes. M. Cimmermaņa aprēķini liecina, ka pie šāda ienākuma līmeņa saimnieks zemes hektāru var atļauties nopirkt par ne vairāk kā 400 līdz 500 latiem. Tas ir gadījumos, ja saimniecībā netiek veikti nekādi citu veidu ieguldījumi — tehnikas iegādes, kalšu pirkšanas un citu veidu modernizācijas pasākumi. Kā liecina dati, vairākumā Latvijas lauku rajonu zemes cena jau krietni pārsniedz šādu summu. Lai nopirktu zemi par 1000 latiem, saimniekam no hektāra ir jāpelna vismaz 110 lati. Lai nopirktu zemi Zemgalē par 1400 latiem, peļņai ir jābūt vismaz 150 latiem no hektāra.

Kur ņemt naudu? M. Cimmermanis iesaka izmantot uzkrātos līdzekļus. Ja tādi ir. Šī varētu būt izeja statūtsabiedrībām, kas, piemēram, mantojumā no padomju laikiem, saņēmušas iekārtas, kam šobrīd ir metāllūžņu vērtība. Tātad — pārdodiet lūžņus un nopērciet zemi.

Otra iespēja — iegūt nevis vidējās piecas tonnas graudaugu ražas no hektāra, bet vismaz septiņas vai astoņas. Trešā iespēja — novērtēt, kādā apvidū atrodas tā saimnieka zeme, kas viņam jau ir īpašumā, un mēģināt to transformēt par apbūves zemi. Šāda izeja iespējama tiem saimniekiem, kuru īpašumi atrodas Pierīgā vai citu lielāku pilsētu tuvumā, kā arī skaistu ainavu apvidos.

Maksimālo iespējamās nomas maksas lielumu LLKC nav aprēķinājis, jo, kā atzīst M. Cimmermanis, nomniekiem situācija visbēdīgākā, viņu nākotne ir apdraudēta. Jāsaprot, ka zemes īpašnieks ir tikai cilvēks, un, ja nāks izdevīgs piedāvājums, zeme tiks pārdota. Turklāt pašreizējā zemes cenu tendence neliecina, ka cīņā par izdevīgāko cenu varētu uzvarēt lauksaimnieks.

«Zeme ir kļuvusi par spekulatīvu darījumu objektu. To daudzos gadījumos uzpērk firmas, kas jebkurā izsolē gatavas maksāt par 50 latiem vairāk. Vēl jārēķinās ar ārzemnieku pieplūdumu, kas, pārdodot 10 hektārus Vācijā, ieguvuši līdzekļus, lai nopirktu 100 hektārus Zemgalē,» secina M. Cimmermanis.

Tādēļ pienācis pēdējais laiks rīkoties valstij. Konkrēti — atjaunot zemes iegādes kreditēšanas programmu, kas ļoti veiksmīgi darbojās pirms četriem gadiem. Tikai atvēlot līdzekļus ar zemiem kredītprocentiem, saimniekiem būtu iespēja pirkt zemi. Saimniekošanai, ne spekulēšanai.

5 tonnu graudaugu izaudzēšana uz viena ha (2004. g. cenas)

  • Augsnes aršana, šļūtēšana Ls 27 
  • Sēkla, sēšana Ls 27 
  • Minerālmēsli un to iestrāde sākot no Ls 120 
  • Nezāļu apkarošana ar herbicīdiem Ls 12 
  • Fungicīdi, augšanas regulatori Ls 40 
  • Labības kulšana, transportēšana Ls 32 
  • Graudaugu tīrīšana, žāvēšana Ls 10 
  • Graudaugu transports, īpašuma nodoklis Ls 50 
  • Kopā Ls 326
  • Ieņēmumi par pārdotajiem graudiem Ls 335 
  • ES platību maksājumi Ls 41 
  • Peļņas masa: Ls 376 ienākumi — Ls 326 izdevumi= 50 Ls/ha

 

Lauksaimniecības zemes cenu izmaiņas (maksimālā cena Ls/ha)

2004. gada 1. maijā; 2005. gada 1. maijā

  • Liepāja 250 800
  • Ventspils 400 1000
  • Saldus 350 700
  • Talsi 400 900
  • Kuldīga 300 600
  • Tukums 500 1000
  • Cēsis 450 1500
  • Valmiera 300 1200
  • Limbaži 300 1600
  • Madona 100 350
  • Gulbene 200 400
  • Valka 300 600
  • Alūksne 100 300
  • Balvi 100 200
  • Rēzekne 150 700
  • Preiļi 400 900
  • Ludza 200 500
  • Krāslava 200 600
  • Daugavpils 250 800
  • Jēkabpils 350 800
  • Bauska 350 1600
  • Rīga 200 1400
  • Jelgava 400 1600
  • Dobele 600 1500
  • Ogre 600 1500
  • Aizkraukle 150 1200

 

Dati: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Zemes cena — saimniekiem pārāk augsta

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv