Zemes vibrācijas Jāņu laikā

Apollo
0 komentāru

Dieva radīta pasaule ir tik daudzslāņaina un bezgalīga savā pilnībā, ka cilvēka spēkos ir vien to apjaust. Cilvēki, kuri šai pasaules pilnībai mēģina tuvoties ar sirdi, garu, rada ģeniālus mākslas dar­bus. Tie, kuri šo pasauli izsaka ar prāta konfigurācijām, izvirza zinātniskus postulātus.

Tas ir indivīda ceļš. Varētu teikt — to izredzēto ceļš, kuri sasniedz atziņu virsotnes. Bet tautai visā savā ko­pumā harmoniski jāiekļaujas dabas procesos un jāuztur spēkā Dieva pasaules kārtība. Jo Dievs kat­ru tautu laiž pasaulē kā pilntiesīgu dabas sastāv­daļu. Katrai tautai māka harmonizēt cilvēka iek­šējo dabu ar lielo dabu, apkārtējo pasauli nodota no paaudzes uz paaudzi.

Latvju lauku sētā kā Visuma modelī tas dabiski izpaudās ikdienas dzīves ritumā. Cilvēks, dzīvojot reizē ar dabas norisēm, būtībā jau realizēja Dieva plānu. Ja vēl atceramies tos laikus, kad pasaules senākie sakrālie teksti — dainas — skanēja kā ikdie­nas valoda, cilvēkam, iespējams, nebija īpaši jā­atsauc atmiņā Dieva likumu esamība. Viņā diendienā runāja Dievs. Tādi mēs sākotnēji bijām sūtīti uz Zemi.

Diemžēl jau kuro reizi Dieva liktās cerības cil­vēce kopumā nav attaisnojusi. Ikdienas harmoni­zēšanās līdzeklis lielākajai ļaužu daļai ir tēvreize. Taču tehnokrātiskā vidē tā ir akli izstumta no dzī­vās dabas norisēm. Tāpēc arī mums ir nepiecie­šamība kaut reizi gadā būt dabā, kur vienlaikus manifestējas visi dievišķie elementi. Un tas ir Jāņos, kad piesauc un cildina Dieva dēlu.

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai sanāca ciema ļaudis

No maliņu maliņām.

Un šajā dienā, kad saule pie horizonta ir visilgāk, kad dievišķās enerģijas vibrē ikkatrā kosmiskās matērijas pirmelementā, mēs ar savu līksmojošās dvēseles spēku piesaistāmies dabas varenībai. Un Dievs piepilda mūsu apziņu. Mēs to piedzīvojam ar visu būtību.

Jānu ielīgošana

Jāņu ielīgošana ir viens no permanentajiem veidiem, kā vispār iesākt svētkus. No veiksmīgas svētku sākšanas ir atkarīga visa rituāla norise.

Svarīga ir gatavošanās svētkiem. Tā izpaužas psiholoģiskā noskaņojumā, kas pasvītrots ar ma­teriāla rakstura norisēm — rūpēm par dabas veltēm, kas personificē Jāņu svētku būtību. Bet būtība ir auglības vairošana un stiprināšana visās dzīves jomās un izpausmēs. Katras svētku darbības pa­matā ir gan loģiskā, gan dievišķā domāšana.

Loģis­kā saistās ar Jāņu netraucētu norisi, t. i., materiāli juteklisko komfortu. Cilvēkam ir jābūt noskaņo­tam un jājūtas kā svētkos. Tad arī dievišķais ele­ments uzplaukst kā brīnumains zieds. Tad cilvēka enerģētika šo ziedu uzplaucē. Psiholoģiskais kom­forts saistās ar visu mājas darbu pabeigšanu gan sētā, gan druvās, gan ar paša cilvēka sakoptību.

Otrs svarīgs priekšnoteikums ir cilvēka fiziska labsajūta svētku norises laikā. Jāņi ir visgarākie gada svētki. Tas ir visilgstošākais rituāls.

Pa gadskārtu Jānīts nāca

Savus bērnus apraudzīt,

Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai Jānīti daudzināja.

Tātad mielastam kā tādam ir svarīga loma Jāņos, jo daudzināt ar pilnu atdevi spēj cilvēks, kurš tiešām nav izsalcis. Jo tā nav tikai klusa, svētbijīga Dieva pieminēšana. Tā ir krāšņa norise par godu Dieva dēlam Jānim.

Jānu sagaidīšana

Jāņu sagaidīšana sākas ar gari stiepto «Līgo!», kas atbalsojas ne vien pakalnos un lejās, bet pir­mām kārtām ļaužu dvēselēs. «Līgo!» ir sakrāls, Dieva dots vārds dvēseles ielīksmošanai un noskaņošanai uz Dieva daudzināšanu. Jo Dieva dēls Jānis ir nonācis cilvēku vidū «savus bērnus aprau­dzīt».

Jāņa bērns ir ikviens svētku dalībnieks. Līdz ar to neviens netiek izstumts no kopējo svinētāju pulka. Jāņa tēvs un Jāņa māte ir personificēti aug­lības un ražības uzturētāji, galvenie personāži, ja Jāņus varam uzskatīt par lielu uzvedumu — mistē­riju. Jāņa tēvs un Jāņa māte par to atbildīgi visu gadu un atrodas notikumu centrā. Viņi augu gadu ir pildījuši Dieva dēla Jāņa uzdotos pienākumus. Viņi ir arī svētku vadītāji.

Bieži sakām — līst kā pa Jāņiem. Jāņu lietus ir auglīgs. Tas svēta zemi un ļaudis. Līdzīgi kā kristī­bās tiek slacināta bērna galviņa. Arī šīs ir kristības. Tā manifestējas Jānis — Dieva dēls. Un nevajag uz­skatīt Jāņu lietu par traucēkli. Svētkus svinēt var arī zem pajumtes.

Jāņu norisē svarīga loma ir ugunskuram kā at­jaunotās Saules simbolam. Tas ir mūžīgās gaismas simbols. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Debesu gaisma un gaisma cilvēku dvēselēs. Kurtā mirdzēs visu gadu. Līdz nākamajiem Jāņiem. Lēkšana pār ugunskuru simbolizē Dieva varu pār gaismu — Viņš ir tās nesējs un uzturētājs, no Viņa atkarīgs, vai Saulīte katru rītu uzlēks no jauna un nostaigās savu ceļu pa debess jumu.

Jāņu svētku skatuve ir pati krāšņā daba, kas ar pilnu jaudu uzplaukst tikai Jāņos. Visapkārt ir zaļu­ma valgums un ziedu tvans. Daba pati rada psiho­loģiskos priekšnosacījumus svētku svinēšanai. Vēlāk jau zāle un koku lapas nemanāmi un lēnām sāk dzeltēt un rūsēt — tuvosies rudens.

Bet tagad ir Jāņu laiks.

Apvelciet uz kartes nepārtrauktu līniju ap Latvijas un Lietuvas robežām, un jūs ieraudzīsit, kurā Zemeslodes vietā mums ir lemts mājot. Tā ir Zemes sirds. Dievs mūs šeit nomitinājis. Varbūt tieši tāpēc, lai mūs pasargātu, bet mēs savukārt nosargātu šo vietu. Zemes vibrācijas, kuras pulsē, diendienā uztur mūsu dzīvības enerģijas, saskaņojoties ar mūsu sirds pukstiem.

Zemes vibrācijas Jāņu laikā

http://no.id.lv

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv