Ziemeļkoreja liedz dienvidkorejiešiem pieeju kopīgajam industriālajam parkam Papildināts Attēlu galerija

Apollo
30 komentāri

Ziemeļkoreja trešdien paziņojusi, ka liedz dienvidkorejiešiem pieeju kopīgajam Kesonas industriālajam parkam, taču tiem dienvidkorejiešiem, kuri šobrīd tur atrodas, tikšot dota atļauja atgriezties mājās.

«Ziemeļi šorīt mums paziņoja, ka atļaus vienīgi atgriešanos no Kesonas, taču aizliegs ierašanos kompleksā,» žurnālistiem pavēstīja Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas pārstāvis.

Viņš piebilda, ka Phenjana neesot paskaidrojusi, cik ilgi aizliegums būs spēkā.

Paužot nožēlu par Ziemeļkorejas lēmumu, ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka Seulas prioritāte esot to dienvidkorejiešu drošība, kas šobrīd atrodas Kesonā. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju kopīgajā industriālajā parkā šobrīd uzturas 861 Dienvidkorejas pilsonis.

Kopīgais industriālais parks, kas atrodas Ziemeļkorejas pusē 10 kilometrus no demarkācijas līnijas, kura atdala abas valstis, tika nodibināts 2004.gadā kā simbols iespējamajai pārrobežas sadarbībai.

Industriālajā parkā aptuveni 120 dienvidkorejiešu uzņēmumu rūpnīcās nodarbināti apmēram 53 000 ziemeļkorejieši. Trešdien darbs industriālajā parkā norit, kā ierasts.

Kāda dienvidkorejiešu uzņēmuma vadītājs Kims Donkju atzina, ka nav pārāk noraizējies par Phenjanas paziņojumu.

«Rūpnīcas strādā normālā režīmā un gaisotne šeit arī nav mainījusies. Man nešķiet, ka komplekss tiks slēgts,» sacīja Kims.

Iepriekšējā reize, kad tika liegta pieeja industriālajam parkam, bija 2009.gada martā, Phenjanai protestējot pret ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām. Tomēr jau pēc dienas pieeja parkam atkal tika atjaunota.

Līdz šim Phenjana centusies, lai spriedze abu valstu attiecībās neskartu industriālā parka darbību, jo tas ir viens no svarīgākajiem tās ārvalstu valūtas avotiem.

Spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.

Sodot Phenjanu par šo kodolizmēģinājumu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai. Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV ikgadējās kopējās militārās mācības «Foal Eagle», kas turpināsies līdz aprīļa beigām.

Pēdējo dienu laikā, saasinoties Phenjanas retorikai, Vašingtona likusi lietā tā dēvēto draudu diplomātiju, sūtot uz šo reģionu savu modernāko militāro tehniku. Vērienīgajos militārajos manevros iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet pagājušajā nedēļā šo pašu mācību ietvaros ASV turp nosūtīja divus bumbvedējus B-2, kuri spējīgi nest kodollādiņus. Pārlidojot Dienvidkoreju, tie apšaudīja mācību mērķus, izmantojot neīstus šāviņus, un tad atgriezās ASV. Pirmdien ASV militārā vadība paziņoja, ka nosūtījusi uz Dienvidkoreju arī divus reaktīvos iznīcinātājus «F-22 Raptor».

Kopš marta, kad Dienvidkorejas un ASV mācības sākās, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.

Sestdien Phenjana nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atrodas «karastāvoklī ar Dienvidkoreju», bet pirmdien Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir «kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem».

Savukārt Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje pirmdien pavēstīja, ka Ziemeļkorejai jārēķinās ar «stingru pretdarbību» pret jebkādu iespējamo provokāciju.

Otrdien Phenjana paziņoja, ka plāno no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.

Spriedzes saasināšanās Korejas pussalā raisījusi bažas, ka konflikts varētu izcelties nejauši un strauji attīstīties. Tomēr eksperti uzskata, ka Phenjana pati neriskēs uzsākt plaša mēroga konfliktu un rīkosies vienīgi, reaģējot uz militāru uzbrukumu no ASV un Dienvidkorejas puses, kas ir maz ticams.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs otrdien Vašingtonā tikās ar savu dienvidkorejiešu kolēģi Junu Bjunse.

Kerijs asi nosodīja Phenjanas un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna «nepieņemamo retoriku».

«Kims Čenuns izvēlējies provokatīvu rīcību. Tas ir bīstami, pārgalvīgi, un Savienotās Valstis nepieņems [Ziemeļkoreju] kā kodolvalsti,» sacīja ASV valsts sekretārs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv