Ziemeļu upespērlene Latvijai ir gandrīz zudusi Attēlu galerija

Apollo
20 komentāri

Ziemeļu upespērlene šobrīd Latvijā ir dabas retums, bet vēl pirms vairākiem gadsimtiem tajās varēja atrast pērles. Ūdens piesārņotība ir viens no iemesliem, kāpēc vairs neveidojas jaunas upespērlenes un šī skaistā gliemene Latvijai ir gandrīz zudusi. Ziemeļu upespērlene ir viens no pieciem simboliem projektam «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem», kas uzsākts ar dabīgā minerālūdens «Mangaļi», vides organizāciju un ekspertu atbalstu. Tā mērķis ir aicināt sabiedrību mainīt savus paradumus un mazināt cilvēka rīcības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz dabu.

Ziemeļu upespērlene Latvijai ir gandrīz zudusi 2 attēli Atvērt

Foto: Publicitātes foto

Ziemeļu upespērlene kā projekta simbols vistiešāk apzīmē iespējamās pārmaiņas saldūdens dzīvē, ko rada gan klimata pārmaiņas, gan cilvēka rīcība. Malakologs eksperts Edgars Dreijers norāda, ka šobrīd upēs sastopamās ziemeļu upespērlenes ir pēdējie sugas pārstāvji Latvijā, jo tās mazuļi nespēj izdzīvot. Gliemenes dzīves ilgums var sasniegt 100 gadus, tāpēc vēl kādus gadu desmitus tās upēs varēsim sastapt līdz tās izzudīs pavisam.

Šī gliemeņu suga ir ļoti unikāla, jo tajās, iekļūstot smilšu graudam, var attīstīties īsta pērle, kas ir derīgas juvelierizstrādājumiem. Tiesa, pērli atrast ir neiespējami, jo tā veidojas vienā no 10 000 gliemenēm. Savukārt mūsdienās svarīgie ūdens apstākļi nav vairs tādi kā agrāk, un gliemeņu daudzums ir neliels, tāpēc arī atrast pērli līdzinās nullei varbūtības.

Edgars Dreijers stāsta, ka ziemeļu upespērlene ir ļoti reta un aizsargājama suga, kuras areāls ir būtiski sarucis ne tikai Latvijā, bet Ziemeļeiropā kopumā. Latvijā tā vēl ir sastopama Vidzemes seklajās upēs, galvenokārt Gaujas pietekās, kur upes krastos ir daudz mežu.

Pētnieks norāda, ka sugas populācija samazinājās jau pirms vairākiem gadsimtiem pērļu tīkotāju dēļ, kas apgādāja ar pērlēm Zviedrijas un Krievijas galmus. Pērleņu kolonijas, kas bija veidojušās vairāku gadu tūkstošu laikā, iznīcināja dažos gadsimtos. Mūsdienās tā ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā un Bernes konvencijas III pielikumā, kā arī Latvijā izstrādātas vairākas programmas to izpētei un saglabāšanai. Tomēr tas nespēj glābt sugu, un pašlaik ūdens piesārņotība un tieša pērleņu dzīvesvietas iznīcināšana upju meliorācijas, mežu izciršanas un bebru aizsprostu dēļ ļoti strauji samazina tās izdzīvošanas iespējas. Arī lašveidīgo zivju populācijas samazināšanās upēs negatīvi ietekmē to spējas izdzīvot, jo zivis ir nepieciešamas Ziemeļu upespērlenes kāpuru attīstībai.

Pērlenes ķermeni apņem divvāku čaula nierveida formā. Čaulas virsma ir melnā krāsā, bieži klāta ar dažādiem apaugumiem un nosēdumiem. Čaulas garums pieaugušam īpatnim var sasniegt 11 – 13 cm.

Mainīsim savus paradumus

Mangaļi dabas fonds eksperti iesaka vairākus vienkāršus padomus, kas ļautu mums katram samazināt pārmaiņu dabā apjomus. Pirmkārt, sekot līdzi saviem ikdienas paradumiem, izvēloties lietas, kas rada pēc iespējas mazāku CO2 izmešu apjomu. Piemēram, domāt zaļi un salīdzinoši nelielus attālumus braukt ar divriteni vai pārvietoties ar kājām. Plastmasas maisiņu vietā izmantot auduma iepirkuma maisiņus. Svarīgi ir šķirot atkritumus, jo tie tiek atbilstoši pārstrādāti, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Nodot nevajadzīgos papīrus un žurnālus pārstrādei, lai no tiem rastos jauni produkti.

Otrkārt, rūpēties par dabu un nepiegružot mežus un ūdeņus. Atceraties, ka piesārņojumu dabai nodara mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošie fosfāti un citas ķīmiskās vielas, tāpēc ir svarīgi parūpēties par ūdens attīrīšanas iekārtām. Treškārt, ar savu izvēli atbalstiet vietējos ražojumus, jo to saražošana un nokļūšana līdz veikalu plauktiem rada mazāku C02 izmešu daudzumu, nekā produktu atvešana no ārvalstīm.

Mangaļi dabas fonds ir izveidots sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas vides ekspertiem. «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem» ir tā izglītojošs projekts, kura ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros. Projekta ietvaros fonda eksperti izvēlējušies piecus simbolus Latvijas dabā - zaļo upjuspāri, Dortmaņa lobēliju, ziemeļu upespērleni, ūdru un zivju dzenīti, kas simbolizēs cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā. Projekta interaktīvs infografiks: www.mangalidabasfonds.lv. Videoversija: http://ejuz.lv/dabasfonds.

Šī projekta «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem» ietvaros ir iesaistījušies dabas pētnieki – entomologs Voldemārs Spuņģis, malakologs Edgars Dreijers, botāniķe Laura Grīnberga, ornitologs Rolands Lebuss un teriologs Jānis Ozoliņš. Mangaļi dabas fonds darbojas jau desmit gadus, un tā mērķis ir rūpēties par Latvijas ūdeņu tīrības un dzidruma saglabāšanu, kā arī augu daudzveidību un saudzēšanu. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv