Ziemeļvalstu meži - mūsu trumpis cīņā ar klimata pārmaiņām

Apollo
11 komentāri

Somijas un Zviedrijas zinātnieki uzskata, ka jāveicina Ziemeļvalstu mežu augšana, lai palielinātu gan koksnes krāju, gan ciršanas apjomus. Tas ļautu aizstāt fosilos resursus un mazināt spiedienu uz neskartajiem mežiem, tādējādi sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu, kas mūsdienās ir galvenais vides apdraudējums.

Ziemeļvalstu meži - mūsu trumpis cīņā ar klimata pārmaiņām

Foto: The Cabin On The Road, CC BY-SA 2.0

Helsinku Universitātes vides zinātnes un politikas profesors Peka Kaupi un Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes meža ekoloģijas un apsaimniekošanas profesors Tomass Lundmarks publicējuši rakstu, kurā pauž viedokli, ka Somijai un Zviedrijai vajadzētu uzstādīt kopīgu stratēģisku mērķi – veicināt mežu apsaimniekošanu ar mērķi palielināt koksnes pieaugumu un mežistrādes apjomus. Daudzas vides organizācijas iesaka tieši pretējo: samazināt ciršanas apjomus un aizsargāt vairāk mežu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tām ir labi nolūki, bet fakti liecina, ka lielāko labumu klimatam dod apsaimniekoti meži.

Atstājot mežu neskartu, sākuma posmā oglekļa krājumi mežā palielinās. Tomēr samazinās arī mežu pieaugums, jo koki noveco un mirst. Pienāk kāds brīdis, kad atmirst tikpat daudz koku kā izaug no jauna, un tad mežs vairs nespēj palīdzēt klimatam kā oglekļa krātuve. Apsaimniekotā mežā veci, nobrieduši koki tiek aizstāti ar jauniem, veselīgiem stādiem, lai uzturētu strauju meža augšanu. Tāpēc mežu ciršana rada priekšnoteikumus straujai meža augšanai.

Galvenā dabas aizsardzības problēma nav mežu aizsardzība. Pēdējās desmitgadēs Ziemeļvalstu mežos palielinājusies bioloģiskā daudzveidība, palielinājies arī mirušās koksnes daudzums, atjaunojušās daudzas dzīvnieku un putnu sugas. Svarīgākā risināmā problēma ir klimata pārmaiņu radītie draudi, ko izraisa ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās atmosfērā. Īpaši krasi to izjūt trauslās ekosistēmas Arktikā un gar koku augšanas ziemeļu robežu, kur klimata pārmaiņām var būt ārkārtīgi smagas sekas.

Oglekļa dioksīda emisijas galvenokārt rada ogļu un naftas izmantošana un cementa ražošana. Tāpēc no dabas aizsardzības viedokļa liels uzsvars jāliek uz to, cik svarīgi ir samazināt ogļu, naftas un cementa izmantošanu un aizstāt tos ar atjaunojamiem produktiem. Turklāt ir svarīgi palielināt efektivitāti un samazināt patēriņu, ierobežojot ogļu, naftas produktu un cementa izmantošanu. Taču tas nedarbosies, ja mēs neizvirzīsim priekšplānā atjaunojamu meža resursu izmantošanu.

Meža biomasas izmantošana rada būtisku labvēlīgu ietekmi uz vidi. Visus produktus, ko ražo, izmantojot ogles, iespējams radīt no koksnes. No koksnes iespējams arī būvēt tiltus un augstceltnes. Kā meža nozares blakusproduktu mēs varam saražot lielu bioenerģijas apjomu, kas var aizstāt fosilo kurināmo. Palielinot koksnes materiālu izmantošanu, iespējams dažādos veidos samazināt ogļu, naftas un cementa izmantošanu.

Somijas un Zviedrijas ieguldījums klimata darbā sniedzas daudz tālāk par šo valstu robežām. Ziemeļvalstu meža nozare saražo produktus vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku, galvenokārt Eiropas Savienībā, bet arī Ziemeļamerikā un Āzijā, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, bet ierobežotas apsaimniekojamo mežu platības. Ja šie cilvēki nesaņemtu kokmateriālus, iepakojumu, higiēnas produktus un citus meža produktus no Ziemeļvalstīm, tie tos meklētu citur, un šādā gadījumā kāda daļa vajadzīgo resursu neapšaubāmi nāktu no neskartajiem, pirmatnējiem mežiem. Tomēr nekur citur nav iespējams šos produktus saražot tik nekaitīgi videi kā Zviedrijā un Somijā. Tas nozīmē – jo lielāku daļu pasaules pieprasījuma spēj apmierināt Ziemeļvalstu meža produkti, jo labāk tas ir videi.

Taču nav iespējams ar meža produktiem aizstāt visu, kas saražots no oglēm, naftas un cementa, ja vien koksnes pieaugums ievērojami nepalielinās, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Tieši šeit slēpjas patiesais izaicinājums – kā vēl vairāk palielināt mežu augšanu? Vajadzīgi stimuli mežu īpašniekiem piedalīties klimata darbā. Zviedrija un Somija tādējādi varētu būt pionieri, parādot, kā politiķi, mežrūpniecības nozare un zemes īpašnieki kopīgi spēj radīt nosacījumus pasaulei bez fosilā kurināmā.

Raksts publicēts laikrakstā «Svenska Dagbladet» 2017. gada 2. martā, ar tā tiešsaistes versiju iespējams iepazīties saitē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv