Zinātnieki izskaidrojuši, kāpēc žāvāšanās ir lipīga

Apollo
13 komentāri

Nākamreiz sēžot blakus kādam, kurš žāvājas, pamēģiniet nežāvāties, un jūs atklāsiet, ka to ir grūti izdarīt.

Zinātnieki izskaidrojuši, kāpēc žāvāšanās ir lipīga

Foto: PantherMedia / Scanpix

Kādēļ žāvas ir tik grūti apspiest? Skaidrojums meklējams smadzeņu daļā, kas atbild par motorajām spējām, liecina žurnālā «Current Biology» publiskots jauns pētījums.

Vēlmi žāvāties, kad to dara blakus esošs cilvēks, zinātnieki dēvē par lipīgo žāvāšanos (contagious yawning). Tas ir atdarināšanas fenomens, kad automātiski tiek atkārtota otra cilvēka rīcība.

Lipīgā žāvāšanās nav raksturīga tikai cilvēkiem. Šis fenomens novērojams arī suņiem un šimpanzēm, secinājuši zinātnieki.

Foto: PantherMedia / Scanpix

Pētot, kas notiek cilvēka smadzenēs, kad pielīp žāvas, britu zinātnieki novēroja 36 pieaugušus cilvēkus, kuri skatījās video ar citiem cilvēkiem, kas žāvājas. Izmantojot transkraniālo magnētisko stimulāciju, zinātnieki izmērīja dalībnieku smadzeņu aktivitāti eksperimenta laikā.

Vienā no eksperimentiem cilvēki tika lūgti vai nu apspiest žāvas, skatoties video citus žāvājamies, vai brīvi žāvāties. Pēc tam dalībnieku uzdevumi tika samainīti. Citā eksperimentā dalībniekiem tika dots tāds pats uzdevums, bet zinātnieki pievadīja elektrisko strāvu viņu smadzenēm. Elektriskās strāvas uzdevums bija stimulēt galvas smadzeņu motorās garozas daļu, kas, domājams, kontrolē žāvāšanos. Eksperimenta laikā dalībniekiem tika lūgts novērtēt savu vēlmi žāvāties.

Zinātnieki secināja, ka dalībniekiem tikai daļēji veicies apspiest žāvāšanos. Tika novērots mazāks skaits kārtīgu žāvu, bet lielāks skaits apspiestu. Turklāt, kad dalībniekiem tika lūgts apspiest žāvāšanos, vēlme žāvāties pieauga.

Īsāk sakot, mēģinājumi nežāvāties palielina vēlmi to darīt, secinājusi viena no pētījuma autorēm Notingemas universitātes profesore Džordžīna Džeksone (Georgina Jackson).

Zinātnieki arī atklāja, ka tieksme «saķert žāvas» ir saistīta ar smadzeņu aktivitāti motorās garozas daļā - jo lielāka aktivitāte, jo lielāk nosliece uz žāvāšanos. Kad zinātnieki stimulēja šo daļu ar elektrisko strāvu, vēlme žāvāties pieauga.

Zinātnieku atklājumi par žāvāšanos var sekmēt vairāku neiroloģisku traucējumu ārstēšanu, piemēram, Tureta sindromu, ar kuru sirgstošajiem cilvēkiem ir tiki - atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv