Zinātnieki neiesaka Latvijā mākslīgi attīstīt militāro ražošanu

Apollo
0 komentāru

Zinātnieki neiesaka Latvijā mākslīgi attīstīt militāro ražošanu uz valsts politikas vai investīciju bāzes, bet gan veidot to, izmantojot pašreizējās iespējas, kuras var turpmāk attīstīt kā papildu izdevības, izmantojot aizsardzības tirgus, tas secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta veiktajā pētījumā «Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā».

Zinātnieki neiesaka Latvijā mākslīgi attīstīt militāro ražošanu

Foto: Scanpix/Reuters

Tāpat pētījuma veicēji secinājuši, ka esošās ekonomiskās politikas nostādnes un likumdošana netraucē Latvijas uzņēmējiem darboties iekšējā un ārējā militārajā tirgū, bet arī to neveicina.

Kā šodien preses konferencē uzsvēra Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Edmunds Beļskis, valsts politikai jābūt tādai, lai atbalstītu un veicinātu uzņēmēju darbotiesspēju šajā sfērā. Ir skaidrs, ka Latvija tankus un ložmetējus neražos, bet, ja bruņotie spēki gribēs iepirkt no ārvalstīm šo tanku vai ložmetēju, ar ražotāju ir jāvienojas, ka Latvijas uzņēmēji ražo un piegādā atsevišķas detaļas, kā piemēru minēja Beļskis. Šie ir tā dēvētie kompensāciju darījumi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāve Helma Jirgena, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, uzsvēra, ka kompensācijas darījumi ir piemērojami salīdzinoši šauram militāra rakstura iepirkumiem, taču reālais ieguvums ir rūpniecības attīstība un iesaiste militārās rūpniecības ķēdēs.

Latvijā nav izstrādāta kompensācijas darījumu politika un atšķirībā no lielākās daļas citu valstu kompensācijas darījumi netiek prasīti, veicot lielus iepirkumus aizsardzības vajadzībām no ārvalstu ražotājiem. Pētījumā ir analizēta kompensācijas darījumu piemērošanas juridiskā bāze, citu valstu pieredze, kā arī izstrādāta koncepcija kompensācijas darījumu politikas ieviešanai Latvijā.

Vērtējot šādu darījumu iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, secināts, ka būtiskākais ieguvums saistās ar ilgtermiņa sadarbības attīstību starp Latvijas rūpniecību un ārvalstu militārās rūpniecības sektoru. Līdz ar to ilgtermiņa attiecību veidošana starp Latvijas uzņēmumiem un aizsardzības rūpniecību ir izvirzāma kā kompensācijas darījumu politikas uzdevums Latvijā.

Pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas rūpniecības un pētniecības sektoru pašreizējās un potenciālās iespējas apgādāt ar produktiem un pakalpojumiem Latvijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu bruņotos spēkus, iesaistoties starptautiskajās aizsardzības rūpniecības piegāžu ķēdēs.

Uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, kurām jau ir sadarbība ar aizsardzības sektoru vai tās varētu attīstīt šādu kapacitāti nākotnē, apkopoti uzņēmumu katalogā «Latvijas ražotāji un zinātnieki - aizsardzības sistēmai», ko paredzēts caur dažādām valsts institūcijām izplatīt ārvalstu partneriem.

Atbilstoši pasūtījumam pētījumā analizētas vairākas nozares: tekstilrūpniecība, apģērbu rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un iekārtu ražošana, elektriskā un optiskā aprīkojuma ražošana, transporta aprīkojuma ražošana, otrreizējā izejvielu pārstrāde, ekspluatācijas un remontu pakalpojumi un ūdensapgāde.

Analīze rāda, ka Latvijā aizsardzības rūpniecības nozare nepastāv tās tradicionālajā izpratnē - ieroču sistēmu, munīcijas un militāro preču ražošana. Lielāko daļu analīzē iekļauto nozaru pārstāv uzņēmumi, kas aizsardzības tirgos var piedalīties netieši - piegādājot bruņotajiem spēkiem civila rakstura preces vai darbojoties starptautiskajās aizsardzības rūpniecības piegādes ķēdēs.

Latvijas rūpniecības kapacitāte tika analizēta atbilstoši trim potenciālajiem tirgiem: piegādes Latvijas Bruņotajiem spēkiem, piegādes NATO un ES valstu bruņotajiem spēkiem, sastāvdaļu, materiālu un rūpniecības preču piegādes starptautisko aizsardzības rūpniecības piegādes ķēžu ietvaros.

Piegādes Latvijas Bruņotajiem spēkiem ietver daudzpusīgus civila un divējāda lietojuma produktus. Apmēram puse visu intervēto uzņēmumu ir piedalījušies Aizsardzības ministrijas organizētajos iepirkumos. Galvenajās piegādēs Latvijas bruņotajiem spēkiem ietilpst lielākoties zema un vidēja tehniska līmeņa produkti; augsto tehnoloģiju produkti galvenokārt tiek importēti, secināts pētījumā.

Ņemot vērā Latvijas Bruņoto spēku ierobežoto pieprasījumu, zinātnieki uzskata, ka nebūtu ekonomiski lietderīgi veidot aizsardzības rūpniecību Latvijā tās tradicionālajā izpratnē. Nozīmīgāks potenciāls ir meklējams eksporta tirgos, attīstot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti tajos.

Kopš 2004.gada Latvija ir NATO locekle. Tas rada potenciālu tirgu produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvā Latvijas uzņēmumi. Analīze rāda, ka šis potenciāls joprojām netiek plaši izmantots, jo uzņēmumu skaits, kas ir reģistrējušies kā piegādātāji NATO sistēmas ietvaros, ir neliels. Daļēji cēlonis tam ir meklējams Latvijas rūpniecības struktūrā, kas nepiedāvā militāra rakstura preces.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas metālizstrādājumu, specifisku elektrisko, optisko un sakaru iekārtu ražošana ir nozares, kas varētu aktīvāk rēķināties ar NATO tirgu. Informāciju tehnoloģiju pakalpojumu un celtniecības nozares arī spēj atbilstošā līmenī piedāvāt savus pakalpojumus NATO un ES valstu bruņotajiem spēkiem.

Pētījuma veicēji atzīmē, ka relatīvi liels īpatsvars Latvijas rūpnieciskajā ražošanā ir dažādu komplektējošo daļu un komponenšu ražošanai un ražošanai pēc iepriekšēja pasūtījuma. Pētījumā analizēts Latvijas uzņēmumu potenciāls darboties kā apakšuzņēmējiem aizsardzības rūpniecības piegādes ķēdēs. Ir vairāki piemēri par Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos piegādēs piegādājot sastāvdaļas un materiālus, kurus izmanto aizsardzības rūpniecībā. Attiecībā uz piegādēm vislielākais potenciāls sadarbībai ar aizsardzības rūpniecību ir metālapstrādei un elektriskā un optiskā aprīkojuma ražošanai.

Pētījuma gaitā tika identificētas vairākas zinātņu jomas, kuras turpmāk varētu attīstīt un izmantot aizsardzības mērķiem. Līdzīgi kā rūpniecības nozarē, pētījumā apsekotie pētniecības institūti nav specializējušies militārā jomā, bet virkne pētniecības iestrādņu var tikt attīstītas pielietojumiem aizsardzības vajadzībām.

Kā potenciāli perspektīvas tehnoloģijas ir minamas bezpilota lidaparāti, bezvadu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var veikt sirdsdarbības novērošanu personālam kaujas vai citos ekstremālos apstākļos, tehnoloģijas ūdens sterilizācijai kaujas apstākļos, ja ūdens tiek ņemts no atklātām ūdenskrātuvēm, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, apģērbā integrētas mikroklimata uzturēšanas sistēmas un citas.

Pētījuma veikšanas laikā tika intervēts aptuveni 120 Latvijas uzņēmumu, rūpniecības asociāciju un zinātnisko institūciju. Pētījums tika veikts no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada jūlijam.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Dreģe sacīja, ka pētījuma izmaksas ir gandrīz 52 000 latu, un tas tika veikts, jo tika secināts, ka starp ražotājiem un pētnieciskām institūcijām ir visai vāja saikne. Kā teica Dreģe, «pētniecība bez rūpniecības ir tikai papīru rakstīšana».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv