Zinātnieki pirmo reizi tiešā veidā izseko citplanētas kustību ap zvaigzni

Apollo
0 komentāru

Pirmo reizi astronomijas vēsturē zinātniekiem ir izdevies tiešā veidā sekot līdzi kādas citplanētas kustībai ap zvaigzni. No visām līdz šim nofotografētajām citplanētām Beta Pictoris b ir ar zvaigznei vistuvāko orbītu - aptuveni tik tālu no zvaigznes, cik Saturns no Saules.

Zinātnieki pirmo reizi tiešā veidā izseko citplanētas kustību ap zvaigzni

Foto: Scanpix/AP

Zinātnieki uzskata, ka šī planēta ir veidojusies līdzīgi kā Saules sistēmas gāzu planētas. Tā kā zvaigzne ir ļoti jauna, atklājums apstiprina pieņēmumu, ka gāzu planētas protoplanetārajos diskos var izveidoties tikai dažu miljonu gadu laikā, kas kosmiskajos mērogos ir ārkārtīgi īss laika posms.

Lai gan Beta Pictoris ir tikai 12 miljonus gadus veca, tā ir aptuveni par 75% masīvāka nekā Saule. Zvaigzne atrodas aptuveni 60 gaismas gadu attālumā Gleznotāja zvaigznājā. To ieskauj putekļains atlūzu disks. Agrākajos novērojumos tika konstatēts, ka disks ir savērpts, kā arī, ka sistēmā pastāv otrs, nedaudz slīpāk novietots disks, un komētas, kas saduras ar zvaigzni. «Tie bija netieši, bet nepārprotami signāli, ka sistēmā ir masīva planēta, un jaunie novērojumi to apstiprina,» teica astronomu grupas vadītāja Anna Marija Lagrānža. «Tā kā zvaigzne ir tik jauna, mūsu rezultāti apstiprina, ka milzu planētas diskos var izveidoties tikai dažu miljonu gadu laikā.»

Jaunākie novērojumi liecina, ka putekļu un gāzu diski ap jaunām zvaigznēm pazūd dažu miljonu gadu laikā un tādēļ milzu planētu veidošanās procesam būtu jānotiek daudz ātrāk, nekā agrāk tika uzskatīts. Beta Pictoris ir pierādījums, ka tas ir iespējams.

Grupa izmantoja «NAOS-CONICA» instrumentu, kas uzmontēts uz viena no 8,2 metru teleskopiem, kas veido Ļoti lielo teleskopu (VLT).

Pētījumi tika veikti 2003, 2008 un 2009. gadā. 2003. gadā putekļu diskā tika novērots blāvs gaismas avots, bet nebija iespējams noteikt, vai tā nav kāda tālāk esoša zvaigzne. 2008. un 2009. gadā fotogrāfijās šis gaismas punkts vairs nebija redzams. Visjaunākajos attēlos, kas fotografēti 2009. gada rudenī šo gaismas punktu zinātnieki ievēroja diskam otrā pusē, kad tas bija šķērsojis zvaigzni. Izrādījās, ka šis spožais gaismas avots ir citplanēta, kura riņķo ap Beta Pictoris. Pateicoties novērojumiem, ir izdevies izskaitļot aptuvenos orbītas izmērus.

Tiešā veidā ir nofotografētas aptuveni desmit citplanētas. No tām vistuvāk zvaigznei riņķo Beta Pictoris b. Tā atrodas aptuveni 8 līdz 15 reizes tālāk no zvaigznes nekā Zeme no Saules. Šis attālums atbilst Saturna attālumam no Saules. «Planētas īsais apriņķošanas periods ļaus mums veikt pilnas orbītas novērojumus 15-20 gados, kā arī turpmākie Beta Pictoris b pētījumi sniegs vērtīgu informāciju jaunu gāzes planētu fizikālajos un ķīmiskajos procesos,» pastāstīja Mikaēls Bonefoijs. Planētas masa ir līdzvērtīga deviņu Jupiteru masai. Tās atrašanās vieta izskaidro agrāk novēroto savērpumu diska iekšējā zonā.

«Ap jaunajām un masīvajām zvaigznēm Fomalhaut un HR8799 atklātās planētas un Beta Pictoris b eksistence liecina, ka milzīgās, Jupiteram līdzīgās planētas varētu būt biežs planētu veidošanās blakusprodukts ap masīvām zvaigznēm,» skaidroja Gaēls Šavins. Šādas planētas izmaina putekļu diskus, radot struktūras, kuras varētu viegli novērot ar topošo ALMA masīvu.
Ir nofotografēti vēl daži planētu kandidāti, bet tie atrodas tālāk no zvaigznes nekā Beta Pictoris b. J

a šīs planēta atrastos Saules sistēmā, tās atrastos Neptūna orbītas vietā vai vēl tālāk. Šo tālo planētu veidošanās process, visticamāk, atšķiras no Saules sistēmas gāzu milžu evolūcijas ceļa. «Jaunākās citplanētu fotogrāfijas, kas iegūtas tiešā veidā, no kurām daļa ir fotografēta ar VLT,  ilustrē planētu sistēmu daudzveidību,» stāstīja Lagrānža. «Starp tām Beta Pictoris b ir viena no daudzsološākajām kandidātēm, kura varēja izveidoties tādā pašā veidā kā Saules sistēmas milzu planētas.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv