Zinātnieki publicē kviešu un ābeles genomu atšifrējumu sākotnējos variantus

Apollo
0 komentāru

Klimata izmaiņas, viesuļvētras un plūdi Eiropā, sausums Krievijā un citas dabas parādības aizvien biežāk liek runāt par nākotnē iespējamo pārtikas krīzi. Uz šāda fona paplašinās arī to zinātnisko uzdevumu loks, kurus nepieciešams atrisināt, lai garantētu stabilu lauksaimniecības funkcionēšanu šādos klimatiskajos apstākļos. Šā iemesla dēļ jāpievērš uzmanība faktam, ka nupat publicēti divu svarīgu lauksaimniecības kultūru – kviešu un ābeles – genomu atšifrējumu sākotnējie varianti, raksta portāls «pok.lv».

Zinātnieki publicē kviešu un ābeles genomu atšifrējumu sākotnējos variantus

Foto: Daiga Kļanska/LETA

Informācija par «Ķīnas pavasara» (Chinese Spring) šķirnes kviešu genoma atšifrēšanu lasāma interneta vietnē www.cerealsdb.uk.net. Jau pašlaik tā var palīdzēt selekcionāriem jaunu kviešu šķirņu veidošanā vai esošo uzlabošanā. Tomēr pilnīgai kviešu genoma atšifrēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadi.

«Mūsu pētījumā ir svarīga informācija, kas ļoti noderēs selekcionāriem,» atzīmējis darba autors, ģenētiķis Keits Edvardss. Pētījumā piedalījās speciālisti no Lielbritānijas Bristoles un Liverpūles universitātēm, kā arī no Džona Inesa zinātniski pētnieciskā institūta Norvičā.

Jāpiebilst, ka kviešu ģenētiskais kods sastāv no 17 miljardiem nukleotīdu. Ar tā pētniecību nodarbojas daudzas zinātnieku grupas visā pasaulē, tomēr genoma atšifrēšana līdz pēdējam laikam tika uzskatīta par neatrisināmu uzdevumu. Salīdzinājumam – cilvēka genoms satur piecas reizes mazāk nukleotīdu.

«Mūsu iegūtā informācija ļaus noteikt atšķirības starp dažādu šķirņu kviešiem. Tas savukārt ir ļoti svarīgi «nākotnes kviešu» radīšanai, kuriem jābūt ar augstu izturību pret sausumu un jādod lielāka raža. Tā ir nenovērtējama palīdzība cīņā ar pārtikas trūkumu pasaulē. Faktiski šķirnes, kuras mēs selekcionējam pašlaik, veidos mūsu pārtiku pēc 10 gadiem,» skaidrojis Neils Halls no Liverpūles universitātes.

Kvieša genoms bija pēdējais neatšifrētais no mūsu planētas svarīgākajiem graudaugiem. Divu citu būtisku pārtikas kultūru – rīsu un kukurūzas – genomi ir daudz vienkāršāki un jau detalizēti izpētīti.

(Vēlreiz jāuzsver, ka britu zinātnieki nav atšifrējuši kviešu genomu pilnībā – pagaidām tas ir tikai fragmentārs pētījums, tomēr ar darba rezultātiem pietiek selekcionāru darbam, jo tos interesē galvenokārt genoma pamatiezīmes.)

Ne tik stratēģiski svarīgs, taču tādēļ ne mazāk interesants ir «Golden» šķirnes ābeles genoma atšifrējuma sākotnējais variants, kas publicēts žurnāla «Nature Genetics» pēdējā numurā. Pateicoties šim pētījumam, zinātnieki noskaidrojoši mūsdienu ābeļu izcelsmi un atklājuši gēnus, kuri atbild par ābolu garšu un fiziskajām īpašībām.

«Izpratne par ābeles genoma likumsakarībām ievērojami paātrinās darbu pie dažādu šķirņu ģenētisko atšķirību atklāšanas. Atklājot šīs atšķirības, selekcija uzlabotu šķirņu iegūšanai vairs nenotiks «akli», bet gan ar precīzu mērķi. Radīsies iespējas izveidot šķirnes ar īpašībām, kas nepieciešamas gan patērētājiem, gan fermeru saimniecībām,» darba rezultātus komentējis Vašingtonas universitātes pētnieks un viens no publikācijas autoriem Keits Evanss.

Pētījuma gaitā arī neapstrīdami pierādīts, ka visu mūsdienu dārza ābeļu ciltsmāte ir tā dēvētā Sīversa ābele – mežābele, kura aug kalnainos apvidos Kazahstānas dienvidos. Līdz ar to ir izbeigti gadiem ilgušie botāniķu strīdi par šo tēmu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv