Zinātnieks: pārmaiņas okeāna straumēs daļai Eiropas nesīs aukstāku klimatu

Apollo
0 komentāru

Kembridžas universitātes zinātnieks Pīters Vedems ieguvis pirmos reālos apliecinājumus speciālistu jau agrāk izteiktajām bažām, ka siltā Golfa straume, kas lielā mērā nosaka klimatu Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastē, var kļūt lēnāka un mainīt klimatu daļā Eiropas, vēsta «EUobserver».

Lai gan pirmajā mirklī tas liekas paradoksāli, klimats Eiropā var kļūt vēsāks tieši globālās sasilšanas dēļ, jau vairākus gadus brīdina eksperti. Tādu viedokli jau agrāk izteicis arī doktors Vedems, kas, starp citu, prognozējis, ka Arktikas ledus vairogs var pilnībā izzust jau šā gadsimta laikā — iespējams, pat līdz 2020. gadam, bet ne vēlāk par 2080. gadu.

Golfa straume, kas sākas Meksikas līcī, kur pasāti sadzen okeāna ūdeņus, plūst uz ziemeļiem gar Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas piekrasti un pagriežas Eiropas virzienā. Tās tecējuma pārmaiņas visvairāk var skart Lielbritāniju un Īriju, kur šīs straumes siltie ūdeņi paaugstina vidējo temperatūru par 5–8 grādiem.

Taču Vedems konstatējis, ka viens no Golfa straumes galvenajiem dzinējspēkiem — aukstā straume Grenlandes jūrā — jau tagad zaudējusi 25% sava agrākā spēka.

Savos pētījumos viņš izmantojis Lielbritānijas Karaliskās flotes zemūdeņu veiktos mērījumus zem Arktikas polārā apledojuma Grenlandes tuvumā.

Kā stāstījis eksperts, vēl nesen okeānā varēja atrast «tādus kā milzīgus skursteņus» — vietas, kur auksta, blīva ūdens masa grima lejup trīstūkstoš metru dziļumā, bet tagad tās vairs gandrīz nav atrodamas. Aukstajam ūdenim grimstot, tā vietā no dienvidiem ieplūda siltāks, uzturot nemitīgu cirkulāciju. Ja šis mehānisms kļūs gausāks, Eiropa saņems mazāk siltuma, brīdinājis eksperts.

Vedems arī konstatējis, ka Ziemeļpola ledus segas biezums kopš astoņdesmitajiem gadiem sarucis par 46%. Par to liecina dati, kas iegūti no zemūdenēm, izmantojot sonāro tehnoloģiju.

Pētot Odenas šelfa ledāju Grenlandes jūrā, kas allaž ziemā pieaudzis un vasarā sarucis, atklājies, ka kopš 1997. gada ierastie procesi vairs nenorisinās pilnā apmērā.

«Agrāk zem ledus veidojās deviņi, divpadsmit šādi milzīgi grimstoša aukstā ūdens stabi, bet beidzamajā reizē mums izdevās atrast tikai divus un arī tos pašus tik vājus, ka aukstais ūdens pat nespēja nogrimt līdz pašam okeāna dibenam,» stāsta Vedems.

Viņš atzīst, ka ir grūti pateikt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs klimatu kopumā, tomēr domājams, ka ietekme varētu būt milzīga.

«Viena no satriecošākajām ainām filmā «The Day After Tomorrow» («Diena pēc rītdienas») rāda, ka ūdens cirkulācija Atlantijas okeānā tiek izjaukta, jo aukstā ūdens grimšana pēkšņi izbeidzas. Un dabā tas patiešām jau norisinās, tiesa gan, lēnāk nekā filmā — nevis dažu dienu, bet gadu laikā. Ja šis process turpināsies, klimats Eiropas ziemeļos kļūs aukstāks,» norāda Vedems.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv