Žirinovskis ar neērtiem jautājumiem eksaminē Latvijas ārlietu ministru

Apollo
0 komentāru

Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Žirinovskis sestdien NATO Parlamentārās asamblejas (PA) sesijas laikā ar dažādiem neērtiem jautājumiem eksaminēja Latvijas jauno ārlietu ministru Aivi Roni.

Žirinovskis ar neērtiem jautājumiem eksaminē Latvijas ārlietu ministru

Foto: Evija Trifanova/LETA

Žirinovskis, kurš pārstāv Krievijas parlamentu, Politiskās komitejas sēdē sestdien vaicāja Ronim, vai, viņaprāt, Vašingtonas līguma 5.pants, kas garantē kolektīvo drošību, nebūtu jāsvītro, jo tas nākotnē var izraisīt spēcīgu bruņoto konfliktu.

Ronis uzsvēra, ka līguma 5.pants jau kopš NATO dibināšanas ir nosargājis Eiropu no iesaistīšanās karā ar tās iepriekšējo Aukstā kara ienaidnieku jeb pretinieku.

«Piektais pants ir spēlējis lomu kā atturētājsspēks. Tas nav jāizņem no NATO dokumentiem, tas ir palīdzējis NATO un šī panta dēļ pēdējos 20 gados mēs esam pieredzējuši Eiropas integrācijas kustību. Šis pants ir NATO stūrakmens,» norādīja Ronis.

Tāpat Žirinovskis rosināja problēmas Afganistānā risināt tikai ar Krievijas un Irānas līdzdalību un NATO dalībvalstīm samazināt līdzekļus, ko tās tērē šai misijai. Ja NATO pamestu Afganistānu, arī karavīri atgrieztos dzimtenē, jo tik ilgi ārpus savas valsts atrasties esot kaitīgi, uzskata Žirinovskis.

Par šo Žirinovska ideju Ronis bija atturīgs, norādot, ka tas ir tradicionāls ierosinājums, ņemot vērā to, kādu valsti viņš pārstāv. Tomēr ārlietu ministrs uzsvēra, ka NATO mērķis nav uz visiem laikiem palikt Afganistānā. Tiklīdz vietējie spēki būs spējīgi garantēt drošību Afganistānā, alianse savus spēkus no šīs valsts atvilks.

Žirinovskis pieskārās arī valodu jautājumam Latvijā. Viņš stāstīja, ka Somijā otrā oficiālā valoda ir zviedru. «Visa Latvija runā krieviski, kāpēc Latvijā krievu valoda nav otrā valoda?» minēja Žirinovskis.

Ronis gan uz šo jautājumu Žirinovskim neatbildēja, taču norādīja, ka Latvijas un Krievijas prezidenti uzsvēruši, ka «mēs šobrīd esam ceļā uz attiecību uzlabošanu». Ārlietu ministrs vienlaikus atzina, ka mantojumā no padomju laikiem ir palikušas daudzas problēmas, taču uzsvēra, ka Latvija atbalsta NATO un Eiropas Savienības sadarbību ar Krieviju.

Ārlietu ministrs Žirinovskim arī atgādināja, ka vairākas Krievijas amatpersonas ir kritizējušas staļinisma režīma noziegumus padomju laikā.

Ronis, uzrunājot parlamentāriešus vēl pirms jautājumu uzdošanas, norādīja, ka jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā svarīgākais ir piektais pants, kas garantē - ja vienai alianses dalībvalstij tiek uzbrukts, pārējās NATO dalībvalstis dodas palīgā. Viņš arī norādīja - lai gan ekonomikas krīze skārusi daudzas valstis, tostarp Latviju, jaunā koncepcija bez attiecīgiem finanšu līdzekļiem nebūs efektīva.

«Jaunās koncepcijas mērķis ir trīskāršs - radīt jaunu uzticību sabiedrotajiem, attīstīt spējas pret jauniem draudiem un nostiprināt attiecības ar partneriem. Svarīgi, lai ir kopēja izpratne mūsu cilvēkos, lai viņi justos piederīgi šai koncepcijai, un nacionālajiem parlamentiem ir nozīmīga loma, lai veicinātu izpratni,» sacīja Ronis.

Viņš arī norādīja uz ASV kā Latvijas stratēģisko partneri un sabiedroto.

Jau vēstīts, ka Žirinovskis Latvijā ieradies, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas darbā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv