Žurnāls «Karogs» oktobrī

Apollo
0 komentāru

«Karoga» ievadesejā «Eksperti un cūku bēres» Arvis Kolmanis raksta par kultūras norišu vērtētāju un naudas piešķīrēju profesionālismu saistībā ar instinktiem, secinot, ka «ekspertam jābūt šizofrēniķim».

Žurnāls «Karogs» oktobrī

Foto: Publicitātes foto

«Tekstu» sadaļā š.g. Dzejas dienu balvas ieguvēja Arvja Vigula jaunākie dzejoļi. Guntis Berelis intervē poļu rakstnieku Valdemāru Božestovski, kura stāstus «Meitene un francūzis» un «Rēgs» tulkojis Māris Salējs. Pēc ilgāka pārtraukuma prozā atgriezies Aivars Tarvids ar darbu «Pasaka par brīvo vēju un kritušo eņģelīti». Vēl lasāma Toma Treiberga un Imanta Auziņa dzeja.
 «Skats» veltīts aizritējušo Dzejas dienu pasākumu ārzemju viesiem. Publicēti Andras Tēdes, Bernardīnas Evaristo, Gintara Grajauska, Džamšeda Masrūra, Fransetas Orsoni, Sulaimana Masomi, Alena Meškoviča, Viljas-Tūlijas Huotarinenas, Villes Hitonena un Imāda Fuāda darbi.

 "Raksti». Patlaban top pirmā e-tekstu bibliotēka Latvijā – Ideju Foruma bibliotēka. Par šās bibliotēkas veidošanu, īpatnībām un jēgu sarunā ar Gunti Bereli «No idejas par elektronisko tekstu bibliotēku līdz Ideju Foruma bibliotēkai» stāsta viens no tās radītājiem Edmunds Vanags. Prozists un esejists Egīls Venters, ironiski mistificētā interneta diskusijā «Aizraujošs ievads maskulatūrā» ļaudams diskutēt Umberto Eko, Tomasam Transtrēmeram, Benedeto Kročem un citiem kultūrfilozofiskās domas dižgariem, runā par dažām mūslaiku kultūras īpatnībām, beigu galā atšifrēdams, kas šī mīklainā maskulatūra īsti ir. Literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons noslēdz 1959. gada literārās un apliterārās dzīves hroniku «Par, aptuveni, slepeni un pret», tuvplānā rādīdams gan socreālistu klasiķus, gan trimdas rakstniekus. Dakteris un rakstnieks Jānis Liepiņš atmiņu esejā «Kreimeņu pušķis» atceras mūslaikos nepelnīti aizmirsto filozofi Mildu Paleviču, stāstījumā iesaistīdams arī citas kolorītas personas – Hildu Vīku un Mirdzu Ķempi. Vēl – kritiķis Jānis Čākurs recenzē literatūrpētniecisko darbu krājuma «Kurzemes rakstnieku silueti» otro laidienu.

«Apskata» sadaļā – intervija ar profesori, Dr. habil. philol. Inu Druvieti. Protams, par latviešu valodu un tās situāciju valstī, jo jautājums «Vai latviešu valoda ir apdraudēta?» tiek uzdots arvien biežāk. Sarunā profesore saka: «Mums ir ļoti bagātas literatūras tradīcijas, latviešu valoda funkcionē visās sociolingvistiskajās jomās, kas ir nepieciešamas valodas eksistencei. /../ Tomēr pasaulē galvenais faktors, kas nosaka valodas saglabāšanos, ir valodu konkurence. Mūsu situācija ir sarežģīta, jo abām galvenajām konkurentu valodām vienā un tajā pašā valodu telpā vai vienā un tajā pašā valodu tirgū – krievu un angļu valodai – ir ļoti augsta ekonomiskā vērtība un arī ļoti liels skaits runātāju. Par laimi, likumdošana stingri stāv latviešu valodas sardzē, taču satraukumu rada tas, ka paši latvieši nereti brīvprātīgi atsakās no savas valodas.»
Tāpat ziņojam par literārās dzīves jaunumiem Latvijā (un, kā ikkurā septembrī, tie galvenokārt saistīti ar Dzejas dienām), stāstām par literārajām aktualitātēm Igaunijā, Lietuvā un pasaulē un iepazīstinām ar jaunākajām grāmatām.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv