Žurnāls «Psiholoģijas Pasaule» jūnijā

Apollo
0 komentāru

Žurnālā «Psiholoģijas Pasaule» jūnijā lasiet:

«Roku Rokā» — tematisks pielikums pedagogiem un vecākiem. Ceļu pie Tevis, lasītāj, sāk jau otrais pielikums «Roku Rokā». Šoreiz arī mēs runāsim par it kā labi zināmu tēmu: kā dzīvot kopā ar hiperaktīvu bērnu — ar ko jārēķinās, kam pievēršama uzmanība, ko mēs bieži vien neiedomājamies, kas patiesībā notiek ar šādu bērnu. Šķiet, ka jāļauj tikai viņam kustēties, un viss būs vislabākajā kārtībā… Bet vai tas tā ir? Ar ko jārēķinās pieaugušajiem, organizējot mācību un fiziskās aktivitātes hiperaktīvajiem bērniem? Kā padarīt šos procesus patiešām efektīvus? No kādām kļūdām jācenšas izvairīties?

Mana balss nepieder man vienam. Saruna ar Sergeju Jēgeru. Antras Krasnās intervija ar Latvijas Nacionālās operas mākslinieku kontrtenoru Sergeju Jēgeru.
Katra cilvēka dvēselei ir tik daudzveidīgas izpausmes formas, ka tās viņu padara unikālu un neatkārtojamu. Un nemaz nav jāgaida līdz sirmam vecumam, lai ar šo bagātību varētu dalīties ar otru. Sergejam ir tikai divdesmit seši gadi, taču viņa sirds mūzikas smalkās virsskaņas liek ieklausīties…

Mīlestības zīmes. Dace Dolace. «Pirmais pavediens, kas ļauj nojaust patiesu attiecību kvalitāti, ir saskarsmes paradoksālā daba. Mīlestība ir paradokss, proti, tā ietver sevī pretrunu, tā nav vienkārša, bet gan sarežģīta harmonija: lai otru cilvēku iemantotu, viņš ir jāpalaiž vaļā; tu būsi mīlestības pilns, mīlestību dodot, nevis sagaidot un saņemot to no citiem.» Vērtīga lasāmviela tiem, kas vēlas izprast mīlestības pretrunīgo dabu un mācīties veidot miera, sapratnes un saskaņas pilnas attiecības ar mīļoto cilvēku.

Atkarība kā jūtu slimība. Velga Lāne. Daudzi atkarību pazīst kā bioloģisku problēmu, hronisku slimību. Šoreiz runa būs par atkarību kā psiholoģisku, sociālu problēmu, par atkarību kā jūtu slimību. Atkarīgajiem ir ļoti grūti atpazīt savas jūtas, vēl grūtāk tās izteikt vārdos. Rakstā aplūkosim dažas no šīm jūtām. Tās noteikti ir piedzīvojuši visi cilvēki, bet pacientiem šīs jūtas sagādā milzum daudz ciešanu, jo viņi ar tām nemāk tikt galā.

Dialogs, kas ārstē. Ilze Gerharde, Dace Beināre. Atvērtais dialogs ir veids, kā organizēt ārstēšanu pacientiem ar psihiatriskiem traucējumiem. Tradicionālā pieejā, kas ir raksturīga arī Latvijai, psihisko slimību ārstēšanas plāns tiek izstrādāts, nesaskaņojot to ar pacientu un neinformējot par to pacienta ģimeni. Atvērtā dialoga metodi pirmreizējo psihožu ārstēšanā raksturo ļoti lielā pietāte un respekts pret pacientu un viņa ģimenes locekļiem.

Atziņas par etnisko identitāti. Tatjana Griškina. Gan Latvijas valsts tapšanas un neatkarības iegūšanas vēsturiskā situācija, gan 2004. gada politiskie notikumi — Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā, krievu skolu reforma — īpaši pasvītro vajadzību pievērsties etniskās identitātes jautājumiem. Kas es esmu? Vai tiešām esmu tik atšķirīgs no pārējiem? Kā es varu būt tāds, kāds es esmu, bet nepazaudēt saticību ar apkārtējiem šajā daudzējādā vidē? Vai manas saknes ir svarīgas? Uz kādām vērtībām es varu balstīties šajā mainīgajā pasaulē? Šos jautājumus izprast var palīdzēt atziņas par identitāti, arī par tās etnisko pusi.

Novecot skaisti. Mārīte Priekule. Ar kuru brīdi mēs kļūstam veci — vai tad, kad sākam prātot, ka vecums ir klāt, vai tad, kad sajūtam — es jūtos vecs? Kas un kad mūs sāk vērtēt kā vecus? Kā tas savstarpēji ietekmējas? Vai noteicošais ir paša piedzīvotais vai sabiedrībā dominējošie viedokļi? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes tiek meklētas šajā rakstā.

Māmiņu un bērnu sociālpsiholoģiskais stāvoklis Latvijā. Sanita Aišpure. Rakstā atspoguļoti konkrēti fakti, kas iegūti, izanalizējot un apkopojot dažādu valstisko, sabiedrisko un starptautisko institūciju veiktos pētījumus par bērnu un sieviešu stāvokli mūsu valstī.

Konference «Vai bērns savā skolā jūtas droši?» Antra Krasnā. Šā gada 12. maijā žurnāls «Psiholoģijas Pasaule» sadarbībā ar Latvijas Skolu psihologu asociāciju organizēja konferenci «Vai bērns savā skolā jūtas droši?». Rakstā tiek sniegts daudzpusīgs atskats uz šo notikumu.

Kas ir sociālais darbs un sociālā pedagoģija? Vineta Daniele. Šā raksta mērķis ir salīdzināt sociālās sfēras jomas — sociālo darbu un sociālo pedagoģiju, ieskicējot to mērķus, darbības jomas, mērķa grupas, galvenās sadarbības institūcijas, darbības formas un lomas un veicināt sabiedrības izpratni par sociālā darbinieka un sociālā pedagoga profesijām.

Atvainojiet, jūsu pasaule šodien ir slēgta. Kristiāna Lapiņa. Raksta autore turpina runāt (skat. aprīļa numurā) par mūsdienu tehnoloģiju ietekmi uz vidi, cilvēka domāšanas veidu un dzīves kvalitāti. Šoreiz tās ir pārdomas par interneta piedāvātajām iespējām. Vai virtuālā pasaule sāk kļūt par nopietnu konkurenti reālajai pasaulei? Varbūt virtuālā pasaule ir īstāka nekā reālā pasaule? Tie ir jautājumi, kas var ienākt prātā, izlasot šo rakstu.

Pūķa simbols. Karls Kēnigs (Karl König). Mēdz teikt, ka pūķi nekad nav dzīvojuši. Taču būtu nepareizi apgalvot, ka pūķi nekad nav eksistējuši. Smilšu spēļu terapeits raksta otrajā daļā (sākumu skat. maija numurā) izseko tam, kā pūķa simbols parādās senās Japānas, Ķīnas, Tibetas, Kambodžas un Amerikas indiāņu kultūrās — un smilšu terapijas attēlos.

Žurnāls «Psiholoģijas Pasaule» jūnijā

«Psiholoģijas Pasaule»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv