Zviedru banku zaudējumi Baltijā šogad var būt 3,7 miljardi dolāru

Apollo
0 komentāru

Zviedrijas trīs lielākās bankas Baltijā šogad cietīs aptuveni 3,7 miljardu dolāru (1,9 miljardu latu) zaudējumus, lielāko daļu no kuriem segs ienākumi no citām operācijām, paziņojis Zviedrijas centrālās bankas «Riksbank» vadītājs Stefans Ingvess.

Zviedru banku zaudējumi Baltijā šogad var būt 3,7 miljardi dolāru

Foto: Scanpix/Reuters

Bankas vadītājs otrdien uzrunā Zviedrijas parlamenta Finanšu komitejā arī aicināja ieviest stingrāku banku uzraudzību un kontroli, lai novērstu globālās kreditēšanas krīzes atkārtošanos.

Aptuveni tikpat lieli zaudējumi «Swedbank», SEB un «Nordea» varētu būt bijuši pagājušajā gadā, teikts Zviedrijas centrālās bankas mājaslapā publicētā Ingvesa runā. Apmēram 80% no šiem zaudējumiem veido «Swedbank» un SEB zaudējumi.

«Pieņemot, ka attīstība citos «Swedbank» un SEB tirgos būs salīdzinoši laba, banku grupas spēs segt lielāko daļu Baltijā ciesto zaudējumu no ienākumiem citās operācijās,» norādīja centrālās bankas vadītājs.

Zviedrijas bankas ir lielākās kreditores Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - valstīs, kas pagājušajā gadā piedzīvoja smagāko recesiju Eiropas Savienībā.

Zviedrijas banku kopējie aizdevumi šajā reģionā veido aptuveni 400 miljardus kronu (27,6 miljardus latu), sacīja Ingvess. Aptuveni 80% no šīs summas veido aizdevumi eiro valūtā.

«Mātesbankām būs jāturpina iepludināt kapitālu savos meitasuzņēmumos, lai saglabātu to kredītspēju,» norādīja bankas vadītājs.

Pēc Zviedrijas centrālās bankas aplēsēm, zviedru banku kopējie kredītu zaudējumi laikā no 2009.gada līdz 2011.gadam sasniegs 155 miljardus kronu (10,8 miljardus latu) un lielāko daļu no šiem zaudējumiem veidos zaudējumi Baltijas valstīs.

Ingvess aizstāvēja Zviedrijas centrālās bankas veiktos pasākumus, kuru mērķis bija stabilizēt situāciju starp lielajām Zviedrijas bankām Baltijas frontē, un norādīja, ka šie soļi novērsuši zviedru nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu.

«Kad bankas cieš zaudējumus ārvalstīs, tās kļūst nespējīgas nodrošināt kredītus Zviedrijā, un tāpēc mūsu valstij var būt sliktāka ekonomiskā attīstība. «Riksbank» ir darījusi visu, lai novērstu šādu negatīvu notikumu attīstību,» skaidroja bankas vadītājs.

Ingvess arī norādīja uz nepieciešamību ieviest stingrāku banku uzraudzību.

«Viena no mācībām, kuru mēs esam guvuši no globālās un Baltijas valstu finanšu krīzes, ir nepieciešamība pēc stingrākas finanšu sektora uzraudzības un kontroles,» sacīja Ingvess.

«Tas nozīmē, piemēram, lielāku un labāku banku kapitālu, stingrākas prasības attiecībā uz banku likviditāti un riska menedžmentu, kā arī stingrāku uzraudzību lielām pārrobežu grupām,» norādīja «Riksbank» vadītājs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv