Mājputnu audzētāji: ja vistas būs jātur telpās, olu kvalitāte pasliktināsies

Mājdzīvnieki un mājputni apskatāmi pasākumā

FOTO: Ieva Čīka / LETA

«Tas būs sitiens pa nozari! Ja vistas uzturēsies telpās, olu kvalitāte un garša ievērojami pasliktināsies,» vērtējot plānoto aizliegumu no 1. marta līdz 1.jūnijam mājputnus turēt laukā, TVNET saka mājputnu audzētāji. Lēmums, iespējams, tiks pieņemts, lai pasargātu putnkopības nozari no putnu gripas izplatības.

Par biodrošību būs jāmaksā

«Pavasara zāle ir zelta vērtē - arī vistiņas gaida, kad varēs tikt laukā,» TVNET saka Saldus novada ģimenes saimniecības «Rītnieki» pārstāve Rūta Andersone. Saimniecībā mitinās 350 vistas. «Ja tiks pieņemts strikts aizliegums, to ievērosim, bet

būs žēl, ka mums nebūs iespēja izmantot citas metodes savvaļas putnu norobežošanai no mājputniem,» stāsta Andersone.

Sakarā ar putnu gripas ievazāšanas risku šogad putnu turētājiem būs jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks. Pārtikas un veterinārais dienests sola ārpuskārtas pārbaudes. Ierobežojums negatīvi ietekmēs putnkopības nozari, radot ne vien neērtības, bet arī papildu izmaksas.

Zaļi domājošie saimnieki uztraucas arī par mājputnu labsajūtu.

«Tas nozīmēs, ka nevarēsim pļaut zāli, kas kaut vai teorētiski būs nonākusi saskarē ar savvaļas putniem, un piedāvāt mājputniem,» saka saimniece, norādot, ka pirms gadiem arī citas Eiropas valstis skāra ierobežojumi, saistīti ar putnu gripu, bet tie nebija tik strikti. Piemēram, Vācijā tikušas izmantotas apsegtas ganības. «Biodrošības pasākumi prasīs papildu izmaksas. Nāksies izveidot nožogojumu, iegādāties speciālu apģērbu, kas būs jādezinficē, un jāizliek ierobežojošas zīmes. Pasākumi būs līdzīgi kā cūku mēra gadījumā.»

Zudīs lauku olu garša

Madonas novada zemnieku saimniecības «Gribēni» saimniece Līga Roga, kas audzē gan vistas, gan retus dekoratīvos mājputnus, ir pamatīgi nobažījusies: aizliegums putniem pastaigāties savā vaļā aizbiedēs tūristus.

Turklāt pirmā, vitamīniem bagātā zāle putniem ir ļoti vajadzīga, tāpat kā saules stari un svaigs gaiss.

Roga uzskata, ka ierēdņiem nevajadzētu pārsteigties, bet raudzīties uz norisēm dabā. «Varbūt martā vēl būs vēss un migrējošie putni – pīles, meža zosis, gulbji no dienvidiem nemaz nebūs atlidojuši.» Putnu audzētāja saka, ka olu kvalitāte un garša būtiski atšķiras atkarībā no tā, kādos apstākļos mājputns dzīvojis.

«Daži pircējiem mēģina ieskaidrot, ka tirgo īstas lauku olas, bet patiesībā viņu vistas melnzemē vien stāvējušas – ne sauli, ne zāli nav redzējušas.»

Ja ierobežojumi stāsies spēkā, Roga nolēmusi savus 200 mājputnus turēt lielā, labi ventilējamā šķūnī. Turpretim Raunas pagasta zemnieku saimniecības «Mazputnēni» saimnieks Māris Krūmiņš par gaidāmajiem ierobežojumiem neuztraucas. Viņš saka, ka turēšot putnus novietnē un nekas tiem nekaitēšot.

Lai pat zvirbulis netiek cauri

«Ceru, ka neatlidos, jo 48 stundu laikā būs beigti,» par inficētajiem putniem TVNET saka Burtnieku novada zemnieku saimniecības «Vildēni» īpašniece Ināra Pabrika. Ziemeļāfrikas melnos strausus, pāvus, mandarīnpīles, skrējējpīles un vairāk nekā 20 šķirņu vistas no ārpasaules viņa plāno norobežot ar sietu, kuram «ja nu vien kāds zvirbulis var izlidot cauri». Ja vajadzēs, saimniece izmantos vēl smalkāku sietu, lai «pat zvirbulis netiek cauri». Pēc zootehniķes domām, putnu gripa Latviju nesasniegs, jo saslimušie putni iet bojā ļoti īsā laikā. Ja nu tomēr putnu gripa skars arī Latviju, nāksies putnus turēt telpā un parūpēties par papildu dezinfekciju.

«Daudzi priecājas, ka baloži kaut kur nozuduši. Patiesībā tie nekur neaizlidoja, bet saslima un nomira.»

Patlaban Zemkopības ministrija jau strādā pie grozījumiem noteikumos par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, kuros paredzēts noteikt gan obligāti ievērojamos biodrošības pasākumus, gan aizliegumu mājputnus turēt ārpus telpām gājputnu migrācijas laikā, kas varētu būt no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Uz augšu