Valts Miltovičs organizē Eiropas čempionātu «taupības režīmā»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm patronese dziedātāja Ella un čempionāta sporta direktors Valts Miltovičs talismana atklāšanas pasākumā.

FOTO: AFI

Kamēr Latvijas izlases basketbolistes «piešauj grozus» Liepājā, uz sarunu aicinājām gaidāmā Eiropas čempionāta sporta direktoru Valtu Miltoviču. Uz tikšanos Valts ierodas ar saitē nofiksētu labo roku, tādēļ klasiskais rokasspiediens šoreiz iet secen. Spēlējot hokeju, sastieptas pleca saites. Neba jau nu pret Mārtiņu Karsumu laukumā atdūries, tomēr darbu netrūkst un vieglāku šī liksta tos nepadara.

Valts izmēģinājis sevi dažādos sporta veidos un to organizatoriskajos darbos, bet tagad pienākusi kārta basketbolam, turklāt tik nozīmīgā brīdī - pirmoreiz EČ dāmu basketbolā notiek Latvijā.

- Līdz šim tavu vārdu basketbola aprindās nebija gadījies dzirdēt. Kā nokļuvi EČ sporta direktora amatā?

- Neesmu cieši saistīts ar basketbolu un Latvijas Basketbola savienību. Ienācu tajā no malas, jo mani uzaicināja organizēt EČ basketbolā kadetēm 2007. gadā Valmierā, turklāt pats esmu valmierietis. Pēc tam automātiski uzaicināja organizēt arī EČ U-20 jauniešiem un tagad pienācis laiks EČ dāmu basketbolā. Kadetu un U-20 čempionātā skaitījos direktors, bet dāmu čempionātam esam divi cilvēki - es un izpilddirektore Iveta Buļa, kura bija saistīta ar pasaules hokeja čempionāta organizāciju Rīgā.

- Kā izpaužas EČ direktora pienākumi? Kad varēsim kratīt ar pirkstu un rādīt tavā virzienā, ja kaut kas nebūs kā nākas?

- Pienākumi sākas ar to, ka jāsaprot, kādas ir obligātās prasības, kuras izvirza «FIBA Europe». Viņi dod tiesības rīkot turnīru un lielāko daļu (85%) ir paredzējuši, tādejādi radošā puse, kur varam, izvērsties nav liela. Ir lietas, kā, piemēram, televīzijas translāciju tiesības, kuras ir pilnībā «FIBA Europe» pārziņā un mums tur nav nekādas teikšanas. Tāpat nevaram kontrolēt suvenīrus, kas ir «FIBA Europe» monopolā pārziņā. Varam tikai kaut ko ieteikt, bet galīgo lēmumu pieņem viņi.
Kopumā rezumējot, čempionāta direktors nav amats, kurā nodarboties ar jaunradi. Varam kaut ko ieteikt, ja redzam, ka tā būtu labāk, tomēr fundamentāli neko mainīt nevaram.

- Tad jau arī mājinieku privilēģijas kalendāra sastādīšanā nav pieejamas?

- Mēs nevaram izmantot PČ hokejā Šveices gadījumu, jo ir viena atpūtas diena, kad visas komandas atpūšas, tādēļ nevaram dot tieši Latvijas izlasei papildus dienu spēku uzkrāšanai. Tomēr neatkarīgi no tā, kā mūsu meitenēm veiksies apakšgrupu pirmajā kārtā, arī turnīra otrajā posmā Latvijas izlasei būs vakara spēles.

- Vai apakšgrupu spēļu vietas bija skaidras jau pirms izlozes?

- Principā jā, jo mēs noteicām, kurā apakšgrupā spēlēs Latvija un pārējās komandas tika salozētas kā ierasts. Nolēmām, ka Latvijas izlasei jāspēlē Liepājā, kur ir zāle ar vairāk skatītāju vietām (3000) nekā Valmierā (1500). Būsim godīgi, procents iespējamo rīdzinieku, kas brauktu uz citu pilsētu, pat ja tā būtu Valmiera, ir samērā mazs. Tāpēc vietējiem līdzjutējiem būs jāpiepilda tribīnes.

- Kā pagaidām veicas ar organizatorisko darbu? Kurai pilsētai veicies labāk?

- Neviena pilsēta nav izteikta līdere. Jāuzteic īpaši Valmiera un Liepāja, jo tur vietējo spēku iesaiste ir lielāka, tomēr Rīgai jau gatava ir infrastruktūras puse. Valmierā un Liepājā tas ir liels notikums, visi ir ļoti pretīmnākoši. Visi darbi notiek paralēli, nav tā, ka vispirms vadus ievilktu Liepājā, bet pēc tam Valmierā.

- Atgriežoties pagātnē, cik reāli bija draudi, ka Eiropas čempionāts Latvijā varētu nemaz nenotikt?

- Pirmajā brīdī, kad bija izplatīts paziņojums, ka visi izdevumi «jānogriež» par 25%, tas bija ļoti aktuāli. Viena lieta ir valsts finansējuma samazināšana, bet tā kā kopīgo finansējumu veido valsts un pašvaldības, un vienlaicīgi ar PVN paaugstināšanu palielinājās izdevumi, bija situācija, ka samazināsies finansējums un palielināsies izdevumi. Tobrīd prognozējamais mīnuss bija aptuveni miljons eiro, kas ir trešā daļa no visa čempionāta budžeta. Ja šī trešdaļa būtu «jānocērt nost», tad nebūtu reāli sarīkot turnīru.
Tomēr jau pēc nedēļas pašvaldības paziņoja, ka savas iepriekš uzņemtās saistības pildīs, un sarunu rezultātā ar Izglītības un zinātnes ministriju tika panākts, ka finansējuma samazinājums būs, taču ne 25%.

- No kā esam atteikušies, lai ietaupītu līdzekļus?

- Nebūs šikas pieņemšanas, kā līdz šim Eiropas basketbolā tas ir ierasts - bezmaz vai katru vakaru vakariņas un valstsvīru pieņemšanas, kas būtībā ir tikai tēriņi. Tāpat krietni samazinājām reklāmas izdevumus. Slikti mums, ka čempionāta reklāmas iekrīt vienaicīgi ar pašvaldību vēlēšanu kampaņām un mums jācenšas iespraukties starpā. Tomēr, strādājot ar masu medijiem, izdevies panākt kompromisus, tādēļ rezultāts pagaidām ir pat labāks, nekā bijām plānojuši.
Pārplānošanai nācās iztērēt daudz laika, kuru reāli varējām veltīt organizēšanas procesam, taču neko darīt, tagad tādi laiki - jāstrādā vairāk.

- Nedaudz pārsteidz čempionāta sākuma diena - svētdiena...

- Datumus noteica «FIBA Europe» un tas saistīts ar to, lai čempionāts beigtos sestdienā. Spēļu kalendāram jābūt maksimāli sablīvētam, lai nebūtu garas pauzes starp spēlēm, kas arī palielina izmaksas - ēdināšana, transports utml.

- Tava dzimtā pilsēta Valmiera būs vienīgā, kur Latvijas izlase nespēlēs. Vai neradīsies grūtības piesaistīt skatītājus?

- Lai man piedod Liepāja, taču abas Valmierā spēlējošās apakšgrupas ir daudz interesantākas. Valmierā spēlēs Eiropas čempiones krievietes, bronzas medaļnieces baltkrievietes, Francijas izlase, kas allaž ir starp vadošajām komandām, kā arī Izraēla un Itālija, kuras var pārsteigt. Manuprāt, no sportiskās puses Valmierā būs lielāks kapiņš nekā Liepājā. Vēl pirms pāris dienām biju Valmierā un par to runāju ar vietējiem sporta dzīves cilvēkiem, kuri atzina, ka ar skatītājiem problēmu nebūs. Tik augsta līmeņa basketbols tur vēl nav bijis, lai man piedod Valmieras vīriešu basketbola klubs. Vietējo sporta entuziastu skaits mērāms aptuveni 1500 cilvēku un tas ir tieši tas, kas mums nepieciešams, lai piepildītu zāli.

- Ieskatoties biļešu cenās, jāsecina, ka tās ir gana demokrātiskas. Kad Latvijā bija PČ hokejā, fani bija šokēti par biļešu cenām. Kurš par tām atbildīgs EČ dāmu basketbolā?

- Tas nu ir mūsu lauciņš, kur lēmumus pieņemam paši. Nav tā, ka cipars būtu izdomāts, jo pirms tam veicām nopietnu pētījumu visā Latvijā, lai saprastu, kāda ir pieļaujamā vidējā cena, ko cilvēki par šāda līmeņa sacensībām būtu gatavi maksāt. Jau oktobrī atkāpāmies līdz pieciem latiem, par kuriem Liepājā un Valmierā varēs apmeklēt visas četras spēles dienā. Arī Rīgā uz galvenajiem mačiem varēs nopirkt biļetes uz visu dienu, bet varēs arī pirkt uz atsevišķu spēli.

- Ar ko čempionāts Latvijā atšķirsies no iepriekšējiem, ja neskaita «taupības režīmu»?

- Finansiālajā ziņā varu minēt piemēru - mums budžets ir četras reizes mazāks nekā pirms diviem gadiem Itālijā. Turklāt tā tas bija vēl pirms samazināšanas. Bet ir viena būtiska lieta - Latvijas sevi jau tagad pierāda kā zeme, kurā cilvēkiem ir ļoti estētiska gaumes izjūta. Tas, kā mēs redzam, kā būtu jāizskatās arēnām un reklāmām, tiek izmantoti kā paraugi vīriešu basketbola čempionātam Polijā. Tāpat uz mūsu dizaina tiek noteikti standarti turpmākajiem čempionātiem. Diez vai mēs kādu pārsteigsim ar krāšņu atklāšanas ceremoniju un uguņošanu, taču pie tā strādā Latvijā ļoti labi zināmi mākslinieki.
Par godu čempionātam divi mūzikas kolektīvi, kas līdz šim kopā nekad nav uzstājušies un droši vien arī neuzstāsies, strādā pie kopdarba. Nevēlos bojāt pārsteigumu, tāpēc sīkāk neko vairs nestāstīšu.
Tāpat «FIBA Europe» neslēpj, ka mūsu čempionāta talismans un logotips ir veiksmīgākie risinājumi EČ vēsturē.

- Runājot par čempionāta talismanu Baniju. Kam pieder ideja un kāpēc tieši Banija, nevis Maija, Paija vai Laimdota?

- Maija, Paija vai kāds cits Latvijas folkloras tēls būtu labāk saprotams Latvijā, taču to būtu grūtāk izskaidrot starptautiskā līmenī. Turpretī Banija (zaķene - lat.) ir viegli saprotams simbols ikvienā Eiropas valstī. Turklāt tie, kuri ir redzējuši filmu «Space Jam» ar Maiklu Džordanu, noteikti atminēsies zaķeni, kura ļoti virtuozi pārvaldīja bumbu.

- Abas šīs zaķenes ir pat ļoti līdzīgas...

- Tas noteikti nebija apzināti, taču nonācām pie tā, ka šis risinājums ir vislabākais. Kopumā ideja par Baniju ir publiska un nepieder nevienam konkrētam cilvēkam. Kad organizējām aptauju gan skolām, gan vienkārši iedzīvotājiem, tad tieši zaķa tēls parādījās visbiežāk, kas liecināja par to, ka šis tēls varētu būtu visvairāk piemērots tieši sieviešu basketbolam.

- Ņemot vērā, ka nupat aizritējušajā PČ hokejā Šveicē spēlētāji sūdzējās par ēdināšanu, vai mums šajā ziņā nebūs jāsarkst?

- Mums ir bijusi diezgan liela pieredze un lielākā daļa viesnīcu, kurās dzīvos basketbolistes, jau iepriekš ir barojušas sportistu komandas. Ēdināšana patiesi ir būtisks jautājums, pie kura strādājām rūpīgi. Var domāt, ka šajā ziņā ar ēst gatavotājiem varētu pakaulēties un ietaupīt, taču mēs labāk mazāk nokaulējam cenu, taču zinām, ka cilvēki būs paēduši. Zināms taču, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks.
U-20 čempionātā jau saņēmām skarbu mācību, ka ekonomēt uz ēdināšanu nedrīkst, jo vienā no iestādēm pārtikas vienkārši pietrūka, tāpēc šoreiz kļūdas neatkārtosim.

- Kāda ir situācija ar viesnīcām un kādas šajā ziņā ir «FIBA Europe» prasības?

- Ja skatāmies pavisam strikti, tad obligāta prasība ir četru zvaigžņu viesnīca, bet mums tik iedota atkāpe līdz trim zvaigznēm. Taču galvenā problēma ir nevis viesnīcu kvalitātē, bet gan kapacitātē. Ja Liepājā šī problēma bija mazāka, tad Valmierā nācās nedaudz pastīvēties. Jāatzīst, ka tieši viesnīcu problēma bija galvenais iemesls, kādēļ čempionāts nenotiek arī Ventspilī. Sākumā bijām priecīgi, ka varēsim apakšgrupu pirmo kārtu izspēlēt pat četrās pilsētās, taču Cēsis bija cietēji dēļ tā, ka nevar uztaisīt divas apakšgrupas vienā pilsētā un vēl divas - katru citā, jo tad vairs nebūtu godīgi no sportiskā viedokļa, jo dažām komandām būtu intensīvāks grafiks.

- Par nokļūšanu no viesnīcas līdz hallei gan laikam nebija galva jālauza?

- (Smejas) Tas gan. Mazpilsētu priekšrocība ir tā, ka gandrīz visur vari nokļūt, pat ejot ar kājām. Valmierā divām komandām, lai nokļūtu hallē, vienkārši būs jāpāriet iela.

- Sieviešu basketbola turnīra rīkošana un peļņas gūšana acīmredzot ir nesavienojamas lietas.

- Šis čempionāts jau pašos pamatos nevar būt uzskatāms par sevi atpelnošu, kur nu vēl pelnošu. Peļņas iespēju nav vispār un valstij tie ir tikai izdevumi. Cita lieta - no ienākumiem var nosegt daļu izdevumu, kas budžetā arī ir plānots.

- Ar biļešu tirdzniecību pie peļņas netiksi. No kā gūt ienākumus?

- Tieši tā. Tādēļ svarīgākais ir sapulcināt pilnu zāli. Basketbola spēļu apmeklētāju skaits nemitīgi sarūk, tādēļ mēs gribētu pierādīt cilvēkiem, ka basketbola vērošana ir labs laika pavadīšanas veids. Tā varētu būt alternatīva televizora skatīšanai, alus dzeršanai un staigāšanai pa kafejnīcām...

- Taču cilvēks, skatoties basketbolu, grib justies kā kafejnīcā, jo vajag pa rokai gan alu, gan uzkodas.

- Pie tā esam diezgan nopietni domājuši. Cerējām piesaistīt dažādas izklaides iespējas, taču no tā nācās atteikties, ietaupot līdzekļus. Tomēr jau tagad esam panākuši vienošanos ar «Arēna Rīga» ēdinātājiem, kuri piedāvās speciālu basketbola komplektu. Bez sāls standziņām un picas šķēles varēs dabūt ko vairāk, lai cilvēks justos paēdis. Normāli paēst varēs visas dienas laikā, vienīgi izņemot vēlo vakara spēli, taču uz Latvijas izlases spēlēm jau ēst neviens nenāks. Diezin vai nesīsim alu pie skatītājiem, lai gan tas nav izslēgts, taču darīsim visu, lai līdzjutēji justos ērti.

- Visbeidzot, vai tu basketbolā esi ienācis uz palikšanu?

- Grūti pateikt, esmu vairāk brīvmākslinieks. (Smejas) Strādāju no projekta uz projektu un cenšos sevi ilgtermiņā neiegrožot. Redzēsim, beigsies šis čempionāts un tad skatīsimies, kas notiks tālāk.

    Uz augšu