Ārzemju mākslas muzejā atklās izstādi «Rodēna laiks»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Publicitātes foto

No 2010.gada 12.februāra līdz 21.martam Ārzemju mākslas muzejā būs apskatāma izstāde «Rodēna laiks».

Izstādi veido pasaulslavenā franču tēlnieka Ogista Rodēna (1840 – 1917) laikabiedru māksla, īpaši izceļot 19.gadsimta otrās puses un 20.gadsimta sākuma franču, beļģu un vācu tēlniecību, ko papildina ārzemju mākslas kolekcijas franču glezniecības sadaļa. Pēc ilgāka pārtraukuma apmeklētājiem ir dota iespēja skatīt Rīgas kolekcijā esošos Ogista Rodēna, Kloda Monē, Edgara Degā, Ežēna Siserī, Žana Batista Kamila Koro un citu autoru darbus.

Ekspozīcijas centrālais akcents un vienlaicīgi atskaites punkts ir Rodēna 19.gadsimta 80.gados pēc Dantes motīviem veidotā «Elles vārtu» skulptūra «Skūpsts». Laikmeta aina, kaut arī nelielās kolekcijas ierobežota, norāda uz meistara ietekmi vairāku tēlnieku darbos gan stilistiski, gan attieksmē pret materiālu un domas virzību, laika diktētajām izmaiņām, paralēlajiem strāvojumiem un akadēmisma noturīgumam. Ar šādu domu izstādei atlasītas Antuāna Luī Barī, Emīla Luī Piko, Luī Maskrē, Viktora Ruso, Konstantīna Karla Štarka un citu mākslinieku skulptūras.

Glezniecības kolekcijai ekspozīcijā atvēlēta laikmeta fona loma, to pārstāv dažādu paaudžu mākslinieki, kurus vieno laiks un valsts, kas saistās ar Rodēna vārdu. Sākot ar Žanu Antuānu Teodoru Gidēnu un Ežēnu Izabē, kurš vēl strādāja romantisma iespaidā un būtiski ietekmēja Ežēna Siserī glezniecības manieri, turpinot ar Barbizonas skolas vai tās ietekmē strādājošajiem māksliniekiem – Kamilu Koro, Ežēnu Siserī, Diazu de la Penju, Tribuēru Polu Dezirē, Šarlu Fransuā Dobiņjī, impresionisma dižgariem – Klodu Monē un Edgaru Degā, kā arī jau 20.gadsimta strāvojumiem tuvo gleznotāju – Otona Frieza, Luī Markusī, Ogista Šabo darbiem, veidojas ieskats Francijas mākslas ainā un raksturo tās straujo mainīgumu 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Francijas māksla šajā periodā ir tīrradnis, no kura vēl ilgi iedvesmojās citu valstu gleznotāji un tēlnieki. Tā vēl arvien izraisa apbrīnu mākslas cienītājos visā pasaulē

    Uz augšu