Neraugoties uz cenzūru, filma «Pēdējais Lāčplēsis» sagaida pirmizrādi

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Publicitātes foto.

Pār Latviju nolaidusies drūma nakts. Pie varas nācis alkatīgais un izvirtušais doktors Šņukurs, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Daudzi latvju tautas varoņi ir sagūstīti un pakļauti sadistiskiem pazemojumiem, bet citi – izsludināti meklēšanā kā noziedznieki. Tomēr varenākais no tiem visiem – leģendārais Lāčplēsis, kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē Daugavā, iznirst no dzelmes, lai mainītu Latvijas likteni.

Kopā ar «labajiem» varoņiem - Antiņu un Maiju – Lāčplēsis no «slikto» nagiem glābj princesi Zeltīti, mazo vīriņu Sprīdīti un dzejnieku Raini. Tas nokaitina vareno doktoru Šņukuru, un viņš tos visus izaicina uz boksa maču. Pieveikt Šņukuru pa vienam neizdodas. Vai kopīgi izcīnītā uzvara ir īsta?

Ja Lāčplēsis būtu komiksa varonis, tad filma «Pēdējais Lāčplēsis» būtu šī komiksa stilizācija. Filmas veidotāji  spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīva īpašības, bet kura ir arī bīstama.

Groteskā kinoalegorija vēl nebija paspējusi tapt, kad jau sacēla lielu troksni, - režisors Jānis Vingris turpmākā finansējuma liegšanu uzsāktajai filmai uzskata par politiskās cenzūras izpausmi. Daži Saeimas deputāti pat publiski pauda sašutumu par «Latvijas tēla graušanu».

23 minūšu ilgā filma tika pabeigta, filmēšanas grupai strādājot par brīvu. No pirmās filmēšanas dienas līdz pirmizrādei pagāja gandrīz trīs gadi.

Tāpat kā teiksmaino filmas tēlu vidū ir gan pasaku, gan kanonisku literāru darbu varoņi un pat viens to autors – dzejnieks Rainis, tāpat starp aktieriem atrodami gan dziedātājs, gan modele, gan politisks darbonis, gan sportisti un citas Latvijā zināmas personības.

Filmas operators – Uldis Jancis («Ūdensbumba resnajam runcim», «Jumtu cilvēks», «Labās rokas»), mākslinieks – Jurģis Krāsons («Golfa straume zem ledus kalna», «Pitons», «Saldumiņš»), kostīmu māksliniece – Sandra Sila («Dancis pa trim», «Rudens rozes»), grims –Dzintra Bijubena («Likteņa līdumnieki», «Vecās pagastmājas mistērijas», «Likteņdzirnas»), datorgrafika – Arnis Hāgendorfs («Melnā kaste», «Doktora D.sala»), mūzika – Andris Vilcāns («Drakula. Svešās asinis», «Fausts. Deus ex Machina») un citi.
 
Filmas režisors un producents – Jānis Vingris («Baltais zvērs», «Jumtu cilvēks», «Aleksandrs», «Spilvencilvēks», «Dancis pa trim», «Saldumiņš»)
 
Lomās: Lāčplēsis – aktieris, režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukurs – politiķis Guntis Pilsums, Sprīdītis – «spēkavīrs» Aleksandrs Radzēvičs, Maija – modele un stiliste Dana Dombrovka, Rainis – aktiers Agris Māsēns, Princese – aktrise Dace Everss, Antiņš – dziedātājs Kārlis Būmeisters.

Filma kinoteātrī «Rīga» Mazajā zālē un Valmierā kinoteātrī «Gaisma» no 26. februāra.

Filmas «Pēdējais Lāčplēsis» skaņu studijas ieraksta darbi. Kārlis Būmeisters jeb Kaža, Guntis Pilsums un trokšņu ieraksts: />

    Uz augšu