Cīnās pret pieaugošo angļu valodas ietekmi franču valodā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

By Joff Hopkins

FOTO: CC Licence

Francijas Akadēmija ieviesusi jaunu sadaļu savā interneta mājaslapā, lai cīnītos pret aizvien pieaugošo angļu valodas ietekmi franču valodā.

Akadēmija, kas ir valsts galvenā valodas aizsardzības institūcija, jaunajā sadaļā «Dire, ne pas dire» («Teikt, neteikt»), ievietojusi sarakstu ar anglicismiem, kuru lietošana jāizskauž no franču valodas.

Pagaidām mājaslapā publicēti vien divi šādi vārdi un to franču valodas ekvivalenti, kas būtu jālieto, bet tuvāko mēnešu laikā saraksts tiks papildināts.

Pirmais ir «best of» («labākais no»), ko iesaka aizvietot ar franču «le meilleur de», bet otrs ir franču un angļu valodas sajaukumā tapušais «impacter» («ietekmēt»), ko Akadēmija aicina aizvietot ar «affecter».

Francijas Akadēmija jau daudzus gadus cīnās pret pieaugošo angļu valodas lomu un jau iepriekš ieteikusi aizvietot valodā ienākušos anglicismus ar franču ekvivalentiem, piemēram, «email» («e-pasts») ar «courriel» un «software» («programmatūra») ar «logiciel».

Tāpat jaunā mājaslapas sadaļa cīnīsies pret nepareizu valodas lietojumu ikdienā, tostarp izskaužot tādus iecienītus izteicienus kā «pas de souci», ko lieto, lai pateiktu «nekādu problēmu», iesakot izmantot pareizo formu «cela ne pose pas de difficulté» («tas nerada nekādas grūtības»).

Sabiedrības attieksme pret Francijas Akadēmijas jaunievedumu ir dažāda. Žurnāla «Regards» redaktore Klementīne Otēna televīzijas kanālam RTL atzina, ka uzskata to par laika izšķiešanu.

«Es domāju, ka tas ir smieklīgi,» viņa sacīja. «Franču valoda ir [kā] dzīva būtne, kas neizbēgami mainās.»

Savukārt žurnāliste un reklāmas aģentūras «TBWA» komunikāciju konsultante Valērija Lekasble sacīja: «Ja to nedarīs Francijas Akadēmija, kurš tad?»

Francijas likumdevēji jau iepriekš centušies aizsargāt franču valodu. Ievērojamākais solis ir 1994.gadā pieņemtais Tubona likums.

Tā laika kultūras ministra Žaka Tubona vārdā nosauktais likums paredzēja obligātu franču valodas izmantošanu oficiālās valdības publikācijās, reklāmās, darbavietās un līgumos. Tam pakārtots likums noteica, ka vismaz 40% radio un televīzijā pārraidīto dziesmu jābūt franču valodā.

Francijas Akadēmiju 1635.gadā dibināja kardināls Rišeljē, un tā ir atbildīga par franču valodu un jaunajiem vārdiem, kas tajā ienāk, iekļaujot tos savā vārdnīcā. Akadēmijā darbojas 40 locekļi jeb, kā viņus dēvē, «nemirstīgie», kuri tiek ievēlēti uz mūžu.

Uz augšu